Piekrastes Tīrrade Saulkrastu novadā

Šogad mēs svinam vērienīgāko notikumu mūsdienu Latvijas vēsturē - 100 gadus, kas pagājuši kopš Latvijas valsts proklamēšanas. Pēc Vides izglītības fonda un kampaņas Mana jūra  iniciatīvas mums visiem ir iespēja dāvināt sev tīru piekrasti. Tāpēc septembrī, katras nedēļas nogalē, visā Latvijas 500 km garajā jūras piekrastē notiek atkritumu savākšanas akcija - Piekrastes Tīrrade -, kurā piedalīties varēja ikviens dalībnieks,  sakopjot kaut nelielu daļu no tuvumā esošās piekrastes.

Zvejniekciema vidusskolas skolēni: Samanta Pastere, Nikola Jegi, Viktorija Graudiņa, Linda Elīza Zaķe, Uģis Ramba, Matīss Vītols, Edvīns Mičulisš, Līva Pimenova un Toms Pimenovs, skolotājas Antra Deniškāne un Svetlana Grube kopā ar citiem Saulkrastu brīvprātīgajiem 22. septembrī piedalījās Piekrastes Tīrrades posma  Skultes kokostas terminālis – Ķīšupes ieteka uzkopšanā.

Pirms darba uzsākšanas dalībniekus uzrunāja Vides fonda koordinatore. Dalībniekam tika piešķirti maisi: viens no tiem - plastmasas atkritumiem, otrs – cita veida atkritumiem. Bīstamos atkritumus bija jāievieto atsevišķos maisos. Lielgabarīta atkritumu fiksēšanai tika izmantota mobilā telefona aplikācijas SOS, kas ļāva saglabāt atkritumu atrašanās vienas koordinātes, lai nodrošinātu to izvešanu.

Vēsais laiks un stiprais vējš nebija par šķērsli, lai  attīrītu no atkritumiem 5 km garu piekrastes posmu. Lielāko daļu no savāktajiem atkritumiem veidoja plastmasas atkritumi. Plastmasa nav dabas sastāvdaļa, tā sadalās līdz simts gadiem ilgā laika periodā un apdraud dažu dzīvnieku un pat cilvēku veselību. Visefektīvākais veids, kā samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, ir tos neradīt. Atliek mums visiem mēģināt mainīt savus paradumus!  

Prieks par visu dalībnieku entuziasmu!

Svetlana Grube

Ekoskolu apbalvošanas pasākums

14.septembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē notika ikgadējie Ekoskolu kopīgie svētki un apbalvojumu piešķiršana. Pasākumā piedalījās mūsu skolu skolēni – Artūrs Taube, Nikita Lavigins, Edvīns Mičulišs, Māra Angelika Eglīte, Andžela Zusele un skolotāja Svetlana Grūbe.

Mūsu skolai par aktīvu darbu vides izglītībā un apkārtējās vides aizsardzībā tika piešķirts Latvijas Ekoskolas nosaukums un diploms. Pasākuma dalībniekus sveica pasaules vadošās vides izglītības un ekosertifikācijas organizācijas (FEE International) vadītāji no Dānijas - Daniels Šafers (Daniel Schaffer) un Starptautiskās ekoskolu programmas koordinatore Nikola Andreu (Nicole Andreou). Pasākumu vadīja atraktīvais Mārtiņš Kozlovskis.

Pasākuma otrajā daļā Ekoskolu pārstāvji tikās ar organizācijas Dabas fonds  delegātiem no vairāk nekā 60 pasaules valstīm. Latvijas Ekoskolu pārstāvji un valstu delegāti dalījās pārdomās par mūsu planētas nākotni un katra cilvēka ieguldījumu tās ilgtspējīgā attīstībā.

Katra skolas dalībnieki sagatavoja un uzdāvināja zīmējumu ar sveicienu karoga formātā  konkrētās valsts pārstāvim, kā arī veidoja „Laika kapsulu”, uzzīmējot uz papīra zemeslodi un uzrakstot uz tās atbildes uz diviem jautājumiem: „Kādā pasaulē vēlos dzīvot pēc 10 gadiem?” un  „Ko es daru, lai tā būtu? ”. Laika kapsula tiks atvērta pēc 10 gadiem. 

Pēc labi padarīta darba visi ēdām pusdienas – uz uguns vārītu zupu. „Lūdzu nekādus vienreizlietojamus traukus,” Latvijas Ekoskolu koordinators Daniels Trukšāns atgādināja, “tas būtu kauna traips mums kā Ekoskolu pārstāvjiem: pēc pasākuma atstāt plastmasas atkritumu kaudzi.” Arī šī gada Ekoskolu Rīcības dienu, kas notiks no 29.oktobra līdz 4.novembrim, tēma ir „Nē, vienreiz lietojamai plastmasai”.

Dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai skolas kolektīvam, bet arī pašvaldībām, jo līdztekus citiem mērķiem programmā aktīvi tiek veicināta arī sabiedrības līdzdalība apkārtējās vides pārvaldībā.

Aicinu visus  dzīvot tā, lai nekaitētu dabai un apkārtējai videi. Kopā mēs spēsim paveikt daudz vairāk!

 

Andžela Zusele, 11.klase

Jau piekto gadu pie Zvejniekciema vidusskolas  plīvos Zaļais karogs

12. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika ikgadējā  ekoskolu apbalvošanas ceremonija. No Zvejniekciema vidusskolas šo pasākumu apmeklēja ekopadomes pārstāvji Elīna Kūliņa, Dina Eglīte, Marta Legzdiņa, Līva Pimenova, Māra Eglīte un Reinis Rezevskis.

Zvejniekciema vidusskola jau piekto gadu saņem Zaļā karoga balvu  par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē.

Ceremonijas atklāšanā izskanēja Vides aizsardzības un reģionālas attīstības un Izglītības un zinātnes ministru uzrunas. Ekoskolu pārstāvji  pastāstīja labās prakses piemērus par to, kas darīts, lai iegūtu Zaļo karogu. Pasākumā tika runāts arī par Pasaules lielāko mācību stundu (vairāk informācijas vietnē http://www.skolas.unesco.lv/lv/pasaules-lielaka-stunda) un Rīcības dienām, kas šogad notiks  no 30. oktobra līdz 5.novembrim, tika atklāta arī kampaņa „Zaļais aicinājums”.

Ekoskolu apbalvošanas pasākuma noslēgumā notika gājiens, kura aicinājums -   „Pārtika nav atkritumi”. Gājiena dalībnieki devās  no Latvijas Nacionālās bibliotēkas līdz Brīvības piemineklim. Šīs aktivitātes mērķis bija pievērst sabiedrības uzmanību tam, ka Latvijā atkritumos tiek izmests daudz saražotās pārtikas.

Pasākums bija gan interesants, gan izglītojošs. Zvejniekciema vidusskola arī šajā mācību gadā turpinās aktīvi piedalīties Ekoskolu pasākumos, veicinot vides saglabāšanu un aizsardzību.

Elīna Kūliņa

Rīcības dienas Zvejniekciema vidusskolā

Kā jau katru gadu, arī šogad Ekoskolās norisinājās Rīcības dienas. Šogad Rīcības dienas norisinājās no 7. līdz 13. novembrim. Un Zvejniekciema vidusskola arī piedalījās.

Rīcības dienas ir Ekoskolu aizsākta kampaņa ar mērķi pievērst skolēnu un plašākas sabiedrības uzmanību jautājumiem par videi draudzīgu dzīvesveidu. Šī kampaņa mudina ikvienu Ekoskolu jaunieti un skolu pārstāvi būt par pārmaiņu radītājiem vides aizsardzībā, rīkoties pašiem un izglītot sabiedrību par atbildīgu rīcību.

Šogad Zvejniekciema vidusskolas jaunieši un pedagogi pievērsās tēmai „Transports”, un tematiskas stundas laikā mācījās, kurš pārvietošanās veids ir videi draudzīgāks. Mācīt savu mācību priekšmetu šī gada Ekoskolas tēmas ietvaros – tas bija skolotājiem pārbaudījums. Kā pedagogiem tas izdevās? Teikšu atklāti, pedagogi ar šo pārbaudījumu tika galā ļoti veiksmīgi. Pirmo klašu pedagoģes Everita Levina un Aina Stupiša kopā ar pirmklasniekiem pārrunāja, kā katrs skolēns nokļūst uz skolu - ar mašīnu, ar kājām vai ar skolas autobusu. 1.a klase veidoja „Zaļo koku”, kurā katrs pirmklasnieks, katru dienu piestiprināja atbilstošas krāsas lapiņu, parādot kā viņš ir nokļuvis uz skolu. Mērķis bija izveidot pēc iespējas zaļāku koku, parādot cik zaļi domājoši spēj būt mūsu pirmklasnieki. Toties 1.b klase skolēni izveidoja diagrammu, kurā attēloja, kā katrs nokļūst uz skolu.

2. klase kopā ar Māru Alenu vizuālās mākslas stundā izgatavoja sarkanbaltsarkanus vagoniņus skolas dekorēšanai.

Arī ceturtā klase skolotājas Valdas Krasovskas vadībā, sociālo zinību stundā runāja un veidoja diagrammas par to, kā skolēni dodas uz skolu un no skolas. Tika apspriests, kurš pārvietošanās veids ir dabai draudzīgāks. Tika akceptēts, ka tādi transportlīdzekļi kā kuģis vai lidmašīna, rada vides problēmas un, tos izmantot vajadzētu pēc iespējas retāk, bet sabiedriskajam transportam labāk dot priekšroku nekā automašīnām. Pilnīgi var piekrist Kolumbijas galvaspilsētas mēra Enrike Penalosas izteicienam: “Attīstītas valstis ir nevis vieta, kur trūcīgiem cilvēkiem ir mašīnas, bet tā ir vieta, kur bagāti cilvēki izmanto sabiedrisko transportu.” 

Sestās klases skolēni, literatūras stundā, skolotājas Lāsmas Burbergas vadībā, lasīja par dažādiem transporta veidiem un to ietekmi uz vidi. Skolēni vairāk pievērsās aviotransportam un apsprieda, cik tas ir labvēlīgs vai tieši kaitīgs videi. Toties septītās klases jaunieši, skolotājas Anitas Uzkalnas vadībā, sociālo zinību stundā runāja par to, kādu labumu iegūst skolēna veselība, ja viņš pārvietojas ar kājām. Mūsu astotie literatūras stundā Sandras Ozolas- Ozoliņas vadībā analizēja Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma „Motocilks” dzejoļus „Vēl nav nekā” un „Stūre”. Skolēni ne tikai meklēja tēlainos izteiksmes līdzekļus, bet arī pārrunāja, cik motocikls ir draudzīgs videi. Bet devītie bioloģijas stundā, skolotājas Ainas Jermacānes vadībā diskutēja par to, kāds transportlīdzeklis būs nākotnē. Par nākotnes auto tika uzskatīts elektromobilis.

Mūsu skolas vecākie skolēni, divpadsmitie, ķīmijas stundā, veidoja uzskates materiālu un mācīja viens otram ilgtspējīga transporta pamatprincipus. Ilgtspējīgs transports aptver sociālo, ekonomisko un vides jomas. Apmierina sabiedrības pārstāvju transporta vajadzības,  lai nekaitētu cilvēku un ekosistēmu pašreizējai un nākotnes veselībai;  ir ekonomiski pieejams;  saglabā apkārtējās vides vērtības, ierobežo transporta radīto emisiju, samazina  neatjaunojamo resursu patēriņu un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. u.c. Tika izskatīta transporta ietekme uz gaisu, ūdeni, augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Ir akceptēti veselības ieguvumi no iešanas kājām vai braukšanas ar velosipēdu uz skolu.

Tagad tik atliek vērot, cik daudz skolēnu izmantos iegūtās zināšanas un dos priekšroku ilgtspējīgam pārvietošanas veidam, un cik tomēr ievēros savus līdzšinējos paradumus. Ir tiešam pie kā vēl strādāt. Tika pētīts un atklāts, ka vidēji Eiropā tikai 34% no 11, 13 un 15 gadus veciem pusaudžiem ir fiziski aktīvi tādā līmenī, kas atbilst ieteikumiem. Kā parāda mūsu ekoskolas vides novērtējums transporta jomā, salīdzinoši maz procents mūsu skolēnu izmanto riteni nokļūšanu uz skolu. Bet zināms, ka ieguvumi no braukšanas uz skolu ar velosipēdu var būt lieli: enerģiskums, veselīgs svars, izturīgi kauli, vesela sirds, mentālā veselība, akadēmiskie sasniegumi.

Rīcības dienu ietvaros savācām 1018 izlieto bateriju. 6. klases skolēns Nikita Lavigins nosvēra nodotas baterijas un ieguva rezultātu – 27, 28 kg. Skolēns aprēķināja, ka pārstrādājot akcijas laikā savākto izlietoto bateriju daudzumu, atkarībā no to sastāva būtu iespējams atgūt izejvielām jauno bateriju ražošanai apmēram, 5,7 kg dzelzs, 7,3 kg mangāna dioksīda vai 4,0 kg cinka. Tas nozīmē, ka šīs kaitīgas vielas nenonāks apkārtējā vidē.

Skolēnu eko padome pievērsās arī atkritumu samazināšanas problēmai skolā. Mēs katru gadu izlietojam 24 tūkstošus vienreizējo plastmasas glāzīšu. Šīs glāzītes ir izgatavotas no polipropilēna un Latvijā nav nododamas otrreizējai pārstrādei. Tika izveidots plakāts, kas aicina skolēnus izmantot savas personīgas pudeles ūdens dzeršanai vienreizējo plastmasas glāzīšu vietā. Šos plakātus izvērtēs gan saturiski, gan pēc mūsu aktivitātes to popularizēšanā. Plakāti būs ievietoti Vides izglītības fonda Facebook lapā un draugiem.lv lapā, un punktus mēs iegūsim par “share”/”dalīties” un “like”/”patīk” daudzumu, ko plakāts saņems.

Dina Eglīte

Bateriju vākšanas akcijas „Latvijai tīrai būt!” rezultāti

11.novembrī ekoskolu Rīcības dienu ietvaros Zvejniekciema vidusskolā notika bateriju vākšanas akcija „Latvijai tīrai būt!”. Tajā piedalījās astoņas klases, kopā savācot 718 izlietoto bateriju. Visvairāk bateriju savāca 7.klases skolēni

Akcijas laikā skolēniem bija iespēja noskatīties informatīvi izglītojošo īsfilmu “Bateriju ceļš”. Filmas galvenais mērķis ir skaidrot izlietoto bateriju  kaitīgo ietekmi uz vidi un veicināt skolēnu izpratni par šo atkritumu pareizu apsaimniekošanu, lai tās neapdraudētu vidi un cilvēku veselību.

Paldies 7.klases skolēniem Aivai Bērziņai un Reinim Rezevskim par aktīvo piedalīšanos šajā akcijā!

Ekoskolu Rīcības dienu noslēgumā ikviens tiek aicināts izlietotās baterijas izmest speciālā  konteinerā, nevis ceļmalā  vai kopā ar sadzīves atkritumiem.

Valda Tinkusa

Zvejniekciema vidusskolai jau ceturto gadu piešķirta Zaļā Karoga balva

19.septembrī Zvejniekciema vidusskolas Ekopadomes pārstāvji Markuss Baltais, Rebeka Kalniņa, Dina Eglīte, Annija Dzērve un Elīna Marī Maksimova devās uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, lai piedalītos Ekoskolu programmas karogu pasniegšanas ceremonijā, kopā ar skolēniem pasākumu apmeklēja arī  skolotāja Svetlana Grube.

Zvejniekciema vidusskola  starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē jau saņēma ceturto reizi. Pavisam tika apbalvotas teju divsimt izglītības iestādes.

Pasākuma laikā tika izstāsti pozitīvas pieredzes stāsti par videi draudzīgu rīcību, par šo tēmu bija skatāmi izglītojoši un informatīvi materiāli.

Šogad pasākuma ietvaros tika aizsākta  kampaņa ,,Solis pasaulē", kuras laikā  tā dalībnieki apmeklēja trīs Latvijas Republikas ministrijas: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Ārlietu ministriju (ĀM). Gājiens un kampaņa notika pēc Latvijas Augstskolu pedagogu sadarbības asociācijas (LAPSA's) un Latvijas Platforma attīstības sadarbībai (LAPAS) iniciatīvas.

Zaļā karoga balvas pasniegšanas pasākumā tika spriests par Rīcības dienu un Globālās izglītības nedēļu, kuru norisē iesaistīties aicināja Ekoskolu programmas koordinatori Latvijā Daniels Trukšāns un Edmunds Cepurītis.

Turpināsim arī šajā mācību gadā īstenot Ekoskolu programmu, piedaloties  dažādās ar vides izglītību un vides ilgtspēju saistītās aktivitātēs!

Annija Dzērve

Jaunas zināšanas, vērtīgas prasmes un idejas vides izglītības jomā

No 26. līdz 31. jūlijam Zvejniekciema vidusskolā notika Ekoskolu jūras forums, ko rīkoja Vides izglītības fonds sadarbībā ar Saulkrastu novada domi. Forumā piedalījās vairāk nekā 200 skolēnu un pedagogu no 84 Latvijas izglītības iestādēm. Tas šogad veltīts jūras un dabas aizsardzības jautājumiem. Forumu ar svinīgu uzrunu atklāja Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis, Zvejniekciema vidusskolas direktora vietniece Valda Tinkusa, foruma organizatori Daniels Trukšāns un Edmunds Cepurītis.

Forumu Zvejniekciema vidusskolas ekopadomes jaunieši gaidīja ar nepacietību, jo viņi ierosināja organizēt šo pasākumu mūsu skolā un brīvprātīgi palīdzēja tā norises laikā.  

Foruma laikā liela uzmanība tika pievērsta veselīgam uzturam. Visi dalībnieki pasākuma laikā baudīja veģetāru ēdienu, jo, atsakoties no gaļas vai samazinot dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu savā uzturā, cilvēki samazina industriālās lauksaimniecības ietekmi uz klimatu. Lopkopība rada milzīgu daudzumu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (18% no kopēja daudzuma). Praktiskajās nodarbībās dalībnieki varēja smelties iedvesmu jaunām veģetārām receptēm, gatavojot musli batoniņus, braunijus un gaspačo zupu, izmantojot bioloģisko pārtiku.

Tika domāts arī par atkritumu samazināšanu. Foruma laikā dalībnieki šķiroja atkritumus, neizmantoja vienreizlietojamos traukus un papīra dvieļus. Ekoforuma dalībnieki uzzināja, ka ūdeni piesārņo arī farmakoloģiskās produkcijas atkritumi, kas ar sadzīves notekūdeņiem nonāk Baltijas jūrā.    

Interesantas bija nodarbības, kurās nederīgie apģērbi tika izmantoti aksesuāru un čību izgatavošanai, skolēni apdrukāja arī T-kreklus, bet skolotāji auda paklāju un no krāsaino bukletu papīra izgatavoja apsveikuma kartiņas.   Eksperimenti radošajās darbnīcās pierādīja, ka gaumīgas lietas var pagatavot pašu rokām, lieki netērējot  dažādus dabas resursus.

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis aizrautīgi stāstīja par meža bioloģisko daudzveidību. Bija pārsteigums uzzināt, ka Latvijas teritorijā līdz XVII gs. dzīvoja tauri (no taura cēlies liellops); kāpēc stārķu ligzdošanai nepieciešami lieli, vecie koki (stārķa ligzda sver ap tonnu, jaunie koki tādu svaru nevar noturēt); ka kailcirte samazina meža bioloģisko daudzveidību, bet meža stādīšana tikai daļēji novērš šo problēmu. 

Gan skolotājiem, gan skolēniem forums noslēdzās ar pārgājienu gar jūru, piedaloties kampaņā „Mana jūra” atkritumu monitoringā. Jūras atkritumu monitoringa rezultāti jau piekto gadu sniedz informāciju sabiedrībai par piekrastes piesārņojumu, tādējādi veicinot rīcību, kas novērstu piesārņojuma cēloņus.

Skolēnu un skolotāju darbs forumā bija pārdomāti organizēts. Ierodoties skolā, jaunieši tika sadalīti grupās - komandās. Katru komandu „pieskatīja” tās vadītājs jeb foruma brīvprātīgais dalībnieks. Pasākuma laikā skolēni ieguva jaunus draugus un pozitīvas emocijas, piedaloties dažādās erudīcijas un izklaidējošās spēles, kurās bija nepieciešams komandas darbs. Foruma dalībnieki guva ne tikai jaunas zināšanas par videi draudzīgu rīcību, bet pilnveidoja reprezentācijas un debašu prasmes, lai tās liktu lietā, stāstot par apkārtējās vides saglabāšanu interesentiem savās izglītības iestādēs.

Pasākuma programma gan skolēniem, gan skolotājiem bija ļoti daudzveidīga, tādēļ foruma organizatori noslēgumā saņēma daudz pateicības vārdu.  Skolotājiem visvairāk patika kopā ar folkloras kopu „Dvīga” (vadītāja Antra Deniškāne) pavadītais vakars, bet skolēniem pozitīvas emocijas sagādāja tematiskais filmu un multiplikāciju filmu vakars kultūras namā „Zvejniekciems”, kur ekoloģisko problēmu iespējamo risinājumu attēloja Džeks ar Rozu, Sprīdītis, Minjoni, Šreks, Operas spoks un citi varoņi.

Priecājamies, ka foruma organizatori ar Zvejniekciema vidusskolas brīvprātīgo darbu bija apmierināti, jo vairākums voluntieru darbu veica pirmo reizi.  Visvairāk laika darbam forumā veltīja Zvejniekciema vidusskolas ekopadomes vadītāja Annija Dzērve, dalībnieki Leons Bernhards, Rebeka Kalniņa, Ričards Sergejevs un Kārlis Taube.

Paldies visiem, kas piedalījās foruma organizēšanā! Mēs ticam, ka kopā ar ekoloģiski domājošiem cilvēkiem varam mainīties paši un iedvesmot videi draudzīgi rīkoties arī  savus draugus un tuviniekus.

Kārlis Taube, Svetlana Grube

Vides izziņas spēļu konkurss "Ražosim ekoloģiski!"

18. aprīlī Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā notika vides izziņas spēļu konkursa „Iepazīsti vidi!” atklātā kārta. Konkursā piedalījās vairāk nekā 20 dalībnieki no visas Latvijas. Šī gada vides spēļu konkursa tēma bija „Ražosim ekoloģiski!”.

Arī Zvejniekciema vidusskolas 5. klases skolnieki Nikita Lavigins un Ralfs Ričards Bite piedalījās konkursā ar  izgatavoto vides spēli „Ferma” un ieguva  1.vietu.

Masu informācijas medijos daudz tiek runāts par bioloģisko un ekoloģisko pārtiku, kuru lietojot uzturā cilvēki rūpējas par savu veselību. Daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt iegādātos bioloģiskos jeb ekoloģiski ražotus produktus, ja būtu tāda iespēja. Kaut gan bioloģiskā pārtika nav no lētajām, ar katru gadu tās patēriņš palielinās. Vai kāds ir aizdomājies, cik ķīmisko vielu mēs apēdam kopā ar pārtiku! Kā apgalvo ķīmiķi, mūsu organismā atklātas vairāk par 10 kaitīgām vielām, kuras tur nonāk tieši no pārtikas produktiem. Diemžēl pētījumi rāda, ka informācijas  par  bioloģisko un ekoloģisko pārtiku  un tās pozitīvo ietekmi uz cilvēka veselību Latvijas iedzīvotājiem  trūkst.

Tādēļ 5.klases skolnieki izdomāja, ka ar izveidotās spēles palīdzību iespējams sniegt vairāk zināšanu par veselīgu pārtiku. Zvejniekciema vidusskolas Vides pulciņa dalībnieki izpētīja tuvējā veikala „Mego” pārtikas  produktu klāstu un atklāja, ka tajā ir nopērkami  vairāki piena un graudaugu ekoloģiskie produkti ar Eiropas Savienības logo. Mūsu skolēnu izveidotā  spēle pievērš uzmanību tādiem jautājumiem kā ekoloģiski sabalansēta lauksaimniecība, tās ražošana, tirdzniecība, piedāvājums un pieprasījums.  Spēlējot šo spēli, iespējams mācīties par bioloģiskās lauksaimniecības pamatnostādnēm. Bioloģiskā pārtika tiek audzēta un ražota, izmantojot dabai un cilvēku organismam draudzīgas metodes. Tas nozīmē, ka kultūraugu audzēšanā netiek izmantoti pesticīdi: minerālmēsli, ķīmiskie līdzekļi kaitēkļu un nezāļu apkarošanai. Līdz ar to bioloģiski audzēta pārtika nesatur šo ķīmisko vielu pārpalikumu. Arī mājlopi un mājputni bioloģiskā saimniecībā tiek baroti tikai ar ekoloģisko barību, netiek izmantotas antibiotikas un augšanas hormoni. Spēlējot spēli, var uzzināt: kāpēc kūtsmēsli jāglabā pietiekamā attālumā no tuvākās ūdens tilpnes; ka cūkas var izmantot kā resursu augsnes kultivēšanai un nevēlamu kukaiņu apkarošanai; ir nepieciešams rūpēties par putnu „nodarbināšanu”, lai barā nesāktos spalvu plūkāšana; jāizmanto augu veselību nostiprinoši dabiskie līdzekļi, piemēram, nātres, biškrēsliņi, vērmeles, aļģu ekstrakts; jāatceras, ka  humuss piesaista oglekļa dioksīdu (CO2), tādējādi pozitīvi ietekmējot klimatu.  

Spēles autori aicina rūpēties par savu veselību un lietot uzturā videi draudzīgu, dabīgu, drošu, veselīgu, tas ir, bioloģiski audzētu pārtiku.
                                                                                                                    Svetlana Grube

Ekoskolu Ziemas forums 2016

Ekoskolu ziemas forums ir izglītojošs pieredzes apmaiņas pasākums vides jautājumos, kurā, iepriekš piesakoties, trīs dienas skolēni no Latvijas ekoskolām var gūt ne tikai pieredzi klimata jautājumos, bet arī neaizmirstamas atmiņas, jaunus draugus un raibu emociju krāsu paleti. Forums tiek rīkots ar Vides fonda atbalstu, tā organizatori ir Edmunds Cepurītis un Daniels Trukšāns, kuri pasākuma vadīšanā iesaista profesionālus lektorus un brīvprātīgos jauniešus no ekoskolām.

Ziemas forums šogad notika jau trešo reizi no 26. līdz 28. februārim. Katru gadu forums notiek kādā no Latvijas ekoskolām. Šogad 200 jauniešus un viņu skolotājus viesmīlīgi uzņēma Ropažu novada Ropažu vidusskola un pirmsskolas izglītības iestāde “Annele”. Ziemas forumā 2016 no Zvejniekciema vidusskolas piedalījās Kārlis Taube, Dina Eglīte, Annija Dzērve un skolotāja Svetlana Grube. Zvejniekciema vidusskola ir viena no aktīvākajām ekoskolām, tādēļ mūsu skolas pārstāvji  iesaistījās ziemas foruma norisē, vadot grupu darbu un citas aktivitātes.

Ierodoties Ropažu vidusskolā, satikām daudz jauniešu, kas liecina, ka šis pasākums jauniešu vidū ir populārs. 

Ekoskolu Ziemas forumu 2016 atklāja Ropažu vidusskolas  un Ropažu novada pārstāvji, apsveicot pasākuma dalībniekus un vēlot interesanti pavadīt laiku, iegūstot  daudz jaunu zināšanu un labu draugu, un domubiedru. Uzzinājām foruma darba plānojumu visām trim dienām. 26. februārī visiem foruma dalībniekiem bija  jāiziet iesvētību trase Ropažu mežā. Mēs tikām sadalīti komandās, kurās bija  jāsadarbojas visa foruma laikā. Katra komanda pierādīja savas spējas un atklāja komandas garu iesvētību trasē, piedaloties dažādās aktivitātēs: apslēptās mantas meklēšanā mežā, purvā, ūdens un miltu masā; roku izturības pārbaudījumos, rokot zemi un rāpjoties paugurā; dažādos veiklības, atjautības un komandas saliedētības pārbaudījumos. Ne aukstums un nogurums, atrodoties trīs stundas mežā, ne sniegs, ne slapjie apavi un piemirkušais apģērbs, ne grūtie pārbaudījumi nespēja salauzt jauno vides pētnieku entuziasmu.

27. februāris sākās  ar rīta rosmi, bet pēc tam notika izglītojošas lekcijas, kurās tika runāts par tādām  tēmām kā klimats, bioloģiskā daudzveidība, enerģijas taupīšana ikdienā, lauksaimniecības attīstība. Veselīga ēdiena gatavošanā,  mākslas, komunikācijas, tehnoloģiju, dārzniecības, dabas izziņas un citās radošajās darbnīcās arī guvām daudz jaunu zināšanu. Dalībnieki varēja iesaistīties sporta spēlēs, kā arī  izzināt ar klimata izmaiņām saistītās problēmas, noskatoties filmu par ledus kušanu un tās ietekmi uz klimatu. Vakars pagāja jautrā noskaņā kopā ar improvizācijas teātri Impro Zoo un Rīgas Jauno mūziķu grupu.

28. februārī,  foruma noslēguma dienā,  visi  dalībnieki devās pārgājienā  uz mežu, šoreiz dienas gaismā. Tapa kopfoto, notika foruma darba izvērtējums, un  bija pienācis laiks šķirties no tikko iepazītajiem draugiem. Taču foruma dalībnieki šogad tiksies vēlreiz– Ekoskolu Vasaras forumā, varbūt pat pie mums - Zvejniekciema vidusskolā.

Kārlis Taube, 9. klase

Jauno vides reportieru nodarbība Zvejniekciema vidusskolā

Jauno vides reportieru kustībā var piedalīties jaunieši vecumā no 11 līdz 20 gadiem, lai iegūtu prasmes žurnālistikā un zināšanas par vides jautājumiem. Arī Zvejniekciema vidusskolas skolēni aktīvi ir iesaistījušies vides problēmu pētīšanā, tādēļ pagājušā gada 12. decembrī Zvejniekciema vidusskolā notika Jauno vides reportieru nodarbība. Tajā  piedalījās 18 jaunieši un 5 skolotāji no visas Latvijas. No mūsu skolas nodarbību apmeklēja Monika Kļaviņa, Nauris Mikuļskis, Elīna Marī Maksimova un video operators Leons Bernhards. Ciemiņus laipni sagaidīja skolas direktors Andris Dulpiņš, Eko padomes pārstāves Annija Dzērve un Dina Eglīte. Nodarbību organizēja un vadīja Vides izglītības fonda Jauno vides reportieru koordinators Edmunds Cepurītis.

Jauno vides reportieru uzmanība tika pievērsta cilvēku darbības radītajām globāla mēroga izmaiņām dabas sistēmās: atmosfērā, augsnē, klimatā un okeānā, tādēļ nodarbības tēma bija „Jūras piesārņojums”. Kā  vēsta  projekta „Mana jūra” dati, lielāko daļu  no jūru piesārņojošiem atkritumiem arī Zvejniekciemā veido plastmasa. Pasaulē ik gadu tiek saražotas apmēram 250 miljoni tonnas plastmasas. Šim skaitlim ir tendence palielināties. Plastmasas atkritumi jūras krastā rada ne tikai kaitējumu dabai, bet arī ietekmē pludmales tīrību.

Jaunie vides reportieri uzzināja, kas ir mikroplastika. Tie ir sīki plastmasas gabaliņi, kas rodas, dabā sadrūpot plastmasas atkritumiem. Ir gadījumi, kad mirušo putnu vēderā atrod mikroplastikas daļiņas. Mikroplastika var nonākt arī cilvēka organismā, piemēram, peldoties vai bērnam rotaļājoties smiltīs pie jūras. Jaunie vides reportieri zina, ka plastmasa dabā sadalās vairākus simtus gadu, tādēļ problēma ir ļoti nopietna, un jauno vides draugu uzdevums ir informēt sabiedrību, kā samazināt atkritumu daudzumu.

Latvijas Eko skolu koordinators Daniels Trukšāns aicina iesaiņot Ziemassvētku dāvanas dabai draudzīgos materiālos, kā arī pirms dāvanas pirkšanas pārliecināties, ka saņēmējam tā patiešām vajadzīga, jo varbūt mums vairāk vajag dāvināt laiku, ko pavadīt kopā ar draugiem, ģimeni, domubiedriem.

                Svetlana Grube

Konkurss “Latvijas atbildība COP 21” – iespēja izteikt viedokli par klimata pārmaiņām

Oktobrī skolu jauniešiem bija iespēja piedalīties konkursā „Latvijas atbildība COP 21”,sagatavojot uzrunu Latvijas delegācijas pārstāvjiem par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz apkārtējo vidi.„COP21” ir ikgadējā konference, kurā satiekas pasaules valstu pārstāvji, lai diskutētu par jautājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.Šogad, 30.novembrī,konference notikajau 21.reizi Parīzē.

Tā kā Zvejniekciema vidusskola ir Eko skola, tad arī mūsu skolas skolēni Armands Grūbe, Līga Vilcāne un Kārlis Taube kopā ar Leonu Bernhardu sagatavoja uzrunas, kurāstika pievērsta uzmanība klimata pārmaiņām, kas pēdējo gadu laikā ir kļuvušas par aktuālu problēmu visā pasaulē, bet ko varētu novērst, ja tiktu izmantoti tādi dabas resursi kā saule, vējš, kā arī vairāk uzmanības tiktu pievērsts ekoloģiskam dzīvesveidam.

Pavisam konkursam tika iesūtīti 50 darbi, bet visas mūsu skolas skolēnu uzrunas tika atzītas par ļoti vērtīgām, tādēļ mēs 27.novembrī kopā ar skolotāju Svetlanu Grubi piedalījāmies konkursa “Latvijas atbildība COP21” noslēguma pasākumā Rīgā.Visas mūsu uzrunas tika iekļautas 15 labāko darbu sarakstā, taču Līgas Vilcānes darbsbija guvis konkursa žūrijasīpašu ievērību, tādēļ viņa un vēl divas autores savas uzrunas teica Latvijas delegācijas pārstāvjiem konkursā klātienē. Latvijas delegācijas pārstāvji uzsvēra, ka jauniešu domas un idejas gan viņiem, gan atbildīgajām amatpersonām ir ļoti nepieciešamas, lai izprastu sekas, kādas rodas, janetiek novērsti klimata pārmaiņu cēloņi.

Starpbrīdī konkursa dalībnieki cienājās artēju, kafiju, kēksiņiem un ekoloģiskajiem burgeriem. Pasākuma nobeigumā notika režisora Avi Lūisa dokumentālās filmas “This changes everything”, jeb “Tas maina visu” pirmizrāde Latvijā. Filmā tiek rādītiseptiņi stāsti par klimata pārmaiņu radītajām problēmām dažādās vietās pasaulē. Filmas sižets rosina padomāt,kā mēs varam apturēt klimata pārmaiņas un nepieļautkrīzi dabā.

Līdzdalība konkursa “Latvijas atbildība COP21” noslēgumābija ļoti vērtīga, jo  tajā gūtās zināšanas motivē mūs domāt par klimata jautājumiem arī turpmāk. Mūsu dzīves kvalitāte ir atkarīga no mūsu vēlmēm un to saprātīgas īstenošanas saskaņā ar dabas likumiem. Šādi pasākumi pievērš arī atbildīgo amatpersonu uzmanību ekoloģiskajām problēmām un dabas resursu saudzīgai izmantošanai, jo kā savā runā teica Līga Vilcāne: „Mums ir paveicies, esam pieredzējuši laiku, kad ziemas bija aukstas un sniegotas, pavasari- ar tikko kūstošu sniegu un silto sauli, vasaras, kurās nebija jābaidās no draudīgās saules radiācijas, un rudeņus, kuros lietus lija un veldzēja zemi...Bet mūsu bērniem un bērnu bērniem šādu atmiņu, visticamāk, nebūs...”

Bet mums, jauniešiem, jādara viss iespējamais, lai nākamajām paaudzēm saglabātu katram reģionam unikālo klimatu.

Kārlis Taube

12. klases skolnieces Līgas Vilcānes uzruna ANO klimata pārmaiņu konferencē

Dārgie delegācijas pārstāvji!

Šodien aiz loga mūs sveicina rudens un košas lapas, gaisa temperatūra pagaidām virs nulles un nekas neliecina par dramatiskajām klimata pārmaiņām, bet vai tas ir iemesls neko nedarīt un nedomāt pāris gadu dekādes uz priekšu? Jā, mums ir paveicies, esam pieredzējuši laikus, kad ziemas bija aukstas un sniegotas, pavasari- ar tikko kūstošu sniegu un silto sauli, vasaras, kurās nebija jābaidās no draudīgās saules radiācijas, un rudeņus, kuros lietus lija un veldzēja zemi...Bet mūsu bērniem un bērnu bērniem šādu atmiņu, visticamāk, nebūs...Toties viņiem būs atmiņas par rūpniecības skursteņiem un siltumnīcas efektu veidojošajām gāzēm, viņi, varbūt, nekad pat neredzēs zilās debesis, jo tās aizsegs smogs un vai kāds zinātniski izveidots milzu kupols, kurš glābtu no saules  radiācijas, jo atmosfērā būtu izveidojušies milzu ozona caurumi. Šādas atmiņas noteikti viņos radīs dzīvesprieku... Vai jums radītu? Varu arī teikt, ka strauji pieaugošā iedzīvotāju skaita dēļ, kurš ap 2050.gadu varētu sasniegt 12-13 miljonus, mūsu bērnu bērniem  varētu lielas problēmas apgādāt savu ģimeni. Rūpniecības procesos degradētā augsne (kur nu vēl būtu palikusi brīva vieta lauksaimniecībai, jo viss tiek urbanizēts) nespēs producēt augus, līdz ar to lauksaimniecība, mežsaimniecība un citas primārā sektora nozares izzudīs. Bads un gaisa piesārņojums. Vai tas ir ļaunākais? Nebūt nē. Zināms, ka siltumnīcas gāzes veido siltumnīcas efektu, respektīvi, silda planētu...saprotams, ka ūdens siltuma ietekmē izplešas, tātad okeāni, upes, ezeri, paaugstinās ūdens līmeni, līdz ar to noskalojot no zemes virsas piekrastes pilsētas, appludinot un pazudinot salas, valstis un varbūt pat veselas nācijas. Gaisa temperatūras maiņa ietekmēs arī dabas stihijas. Jau šobrīd aprēķināts, ka zemestrīces, tornado un cunami rada milzu zaudējumus. Iedomāsimies, ka šīs dabas stihijas notiktu reizi vai pat divas dienā? Vai tādos apstākļos ir iespējams veidot stabilu, ilgtspējīgas attīstības plānu?                                                                                          

Cilvēki cenšas kaut ko glābt tikai tad, kad viss sāk brukt jeb – kad jau ir par vēlu. Es iesaku jums, delegāti, apdomāt enerģijas sistēmas iespējamo pārveidojumu! Zināms, ka pašlaik enerģiju iegūstam no fosilkurināmā (naftas, oglēm, gāzes), bet dabā ir taču arī vējš, saule, ūdens... Kāpēc gan dabas neizsmeļamos resursus mēs neizmantojam tik plaši? Elektroenerģiju var iegūt arī ar saules baterijām v ai vēja ģeneratoriem, siltumenerģiju var iegūt ne tikai dedzinot kurināmo, bet uzmantojot biomasu. Protams, mūsdienās notiek pāreja no vecās oglekļa sistēmas uz biomasas un dabas resursu izmantošanu rūpniecībā, un jebkuras pārmaiņas prasa laiku, taču tās notiek straujāk, ja tām nepretojas, jo pašlaik rodas sajūta, ka tiek meklēti neeksistējoši pretargumenti, kurus var parakstīt zem viena vienīga vārda „BAILES”. Jā, mums visiem ir bail no pārmaiņām, bet šīs pārmaiņas atvērtu mums milzum daudz darba vietu un inovāciju rūpniecībā.                       Varbūt, tikai varbūt uz mirkli pārstāsim domāt tikai par sevi, jo mūsu visu nākotne ir nezināma, bet...sagādāsim nākotni arī paaudzēm pēc mums, sagādāsim viņiem dzīves telpu un dzīves apstākļus, kādos vēlētos dzīvot paši!

Zvejniekciema vidusskolas skolēni piedalās Ekoskolu jauniešu forumā Mazzalvē

Uzvara vides izziņas spēļu konkursā „Vide un ceļošana”

Mazzalves pamatskolā no 30.jūlija līdz 2. augustam Ekoskolu programmas ietvaros notika jauniešu vasaras forums, kurā piedalījās arī Zvejniekciema vidusskolas skolnieces Annija Dzērve, Dina Eglīte un Daina Ekmane. Vasaras forums šogad veltīts tam, lai veicinātu klimata pārmaiņu kā būtiskas problēmas apzināšanos skolu vidē un sabiedrībā.

Savukārt Ekoskolu pedagogi uz forumu pulcējās 28.jūlijā. Sagaidot Ekoskolu koordinatorus – pedagogus, 28. jūlijā forumu atklāja „Vides izglītības fonds“ kopā ar Mazzalves pamatskolas un Neretas novada domes pārstāvjiem. Otrajā dienā koordinatori tikās ar vides ekspertiem un lektoriem Valdi Ratniku (Energotdetektivs.lv), Artūru Jansonu (homo ecos), Ingu Retiķi (LU ĢZZF), Ilzi Herbergu (ilggadēju Ekoskolu koordinatori) un Lauru Grēviņu (viensplusviens.lv). Pedagogi  jaunas prasmes apguva, līdzdarbojoties dažādās tematiskajās darbnīcās - kopā ar vides žurnālisti Anitru Toomu uzzinājām, kā videi draudzīgs dzīvesveids  ieviešams mājsaimniecībā,  Sniedze Popkova  rādīja un mācīja, kā gatavot dabīgo kosmētiku, bet vietējais  biškopis piedāvāja degustēt medu un stāstīja, kā ekoloģiski apsaimniekojama  bišu saimniecība.  Savā pieredzē dalījās arī pedagogi,  kuru vadītajās interešu grupās apguvām dekupāžas pamatus, guvām idejas, kā radoši izmantot papīra un auduma atlikumus. Ekoskolu koordinatoriem šovasar tika sarūpēts arī piedzīvojums - laivu brauciens pa Mēmeli.

Jaunieši Klimata forumā Mazzalvē ieradās  30. jūlijā un nometnes sākumu atklāja piedzīvojumiem pilnā iesvētību takā, bet nākamajā dienā tikās   ar lektoriem un piedalījās izzinošās nodarbībās. Forumā jaunieši un pedagogi tikās ar Ingu Retiķi un Jāni Bikši (LU ĢZZF), kuri stāstīja par  klimata izmaiņām Latvijā un ūdeņu ekoloģisko kvalitāti. Kā katrs skolēns var veicināt energoefektivitāti savā skolā, stāstīja Valdis Ratniks (Energodetektivs.lv); kā izvēlēties pārtiku un gatavot maltīti nekaitējot klimatam - Dita Lase (Vegus.lv); kā mainās vide, kurā dzīvojam un kā mums tai pielāgoties – Jānis Ķīnasts (pilsētplānotājs), bet ar hidrobioloģi Elīnu Kolāti varējām doties izzinošā pastaigā gar upi. Neizpalika arī radošās darbnīcas, kurās bija iespēja iepazīt bioloģisko daudzveidību (Valters Kinna, „Zaļā Brīvība”), gatavot veselīgas uzkodas (Dita Lase, Vegus.lv), veidot māla izstrādājumus (Nameda Zemīte, biedrība „Ugunszīme”),  zīmēt hennas tetovējumus (Meldra Rudzīte), mācīties veidot komiksus (Sabīne Moore) un citas interesantas nodarbes.

Šī gada Ekoskolu forums deva iespēju jauniešiem iepazīt citam, tika gūtas jaunas zināšanas, kā arī rasta papildus motivācija un iedvesma arī turpmāk dzīvot videi draudzīgi un šo dzīvesveidu popularizēt savā skolā, ģimenē, novadā.

Svetlana Grube

Šā gada 24. aprīlī Rīgā notika Latvijas vides izziņas spēļu konkursa „Vide un ceļošana” noslēgums. Šogad spēļu konkurss notiek lielāka projekta „Burto dabā, vidē, visumā!” ietvaros, gatavojoties XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Uz konkursa valsts kārtu  tika uzaicinātas 37 komandas. No Zvejniekciema vidusskolas konkursā piedalījās divas  skolēnu komandas, demonstrējot  divas atšķirīgas vides spēles, kuras spēlējot var uzzināt, kā ceļot ekoloģiski un videi draudzīgi. iespēju braukt uz Briseli

Vides izziņas spēļu konkursā „Vide un ceļošana” 1.vietu valstī ieguva  spēle „Zaļā cepure”, kuru izveidoja  2. klases skolniece Estere Appena un 7. klases skolnieks Armands Grūbe. Spēles autori uzskata, ka svarīgi ir ne tikai zināt faktus par vides aizsardzību, bet arī pieņemt pareizu un atbildīgu lēmumu ikdienišķās dzīves situācijās. Spēles moto ir „Caur sudraba birzi gāju, ne zariņu nenolauzu”. Spēlējot spēli „Zaļā cepure”, tās dalībnieki var ne tikai apgūt ekotūrisma pamatprincipus, bet arī uzzināt Eiropas Savienības dalībvalstu vēsturi, ģeogrāfiju un ekonomiku. Balvā 1. vietas ieguvējiem – ceļojums uz Briseli.   

Būtu ideāli, ja cilvēki pret apkārtējo vidi izturētos kā pret savām mājām, to saudzētu un koptu, domājot par tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

S. Grube

Diskusija Saulkrastu bibliotēkā par Saulkrastu upju ūdens kvalitāti

23. aprīlī Saulkrastu bibliotēkā notika diskusija “Saulkrastu upju ūdens kvalitāte”, kurā piedalījās Zvejniekciema vidusskolas 10. klases skolēni,  klases audzinātāja Māra Alena, ķīmijas skolotāja Svetlana Grube, Saulkrastu Ūdens apgādes un labiekārtošanas nodaļas vadītājs Bruno Veide, Vidzemes Zvejnieku biedrības pārstāvji: Valmieras reģionālās vides pārvaldes inspektors Jānis Brants un sabiedriskais vides inspektors Imants Dambis.

Diskusijas sākumā 10. klases skolēni iepazīstināja klātesošos ar pētījuma „Fosfors notekūdeņos un mazgāšanas līdzekļos” rezultātiem. Baltijas jūrā šobrīd ir astoņas reizes vairāk fosfora nekā deviņdesmito gadu sākumā. Aptuveni 80% visu barības vielu jūrā nonāk no darbībām uz sauszemes, ieskaitot kanalizācijas, rūpniecisko un mājsaimniecības notekūdeņu un lauksaimniecības mēslojuma iepludināšanu.

Saulkrastos mājsaimniecību notekūdeņos fosforu satur veļas mazgāšanas līdzekļi un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietotie mazgāšanas līdzekļi. Mazgāšanas līdzekļu sastāvā ir tikai ap 10% no kopējā fosfora, kas nonāk notekūdeņos, toties šos 10% var ļoti viegli samazināt. Izpētē tika analizēts Zvejniekciema attīrīšanas iekārtu notekūdeņu piesārņojums 5 gadu garumā. Latvijā ir aizliegts tirgot un izplatīt veļas mazgāšanas līdzekļus, kuros fosfora saturs pārsniedz 0,5 %. Šie noteikumi stājās spēkā 2010.gada 1.jūnijā. To ievērošanu kontrolē Veselības ministrijas Veselības inspekcija.

Ņemot vērā likumu par fosforu saturošiem mazgāšanas līdzekļiem, tika prognozēts, ka pēdējos gados fosfora daudzums notekūdeņos samazināsies. Bet pētījuma rezultātā atklājās, ka tas pat nedaudz palielinājās. Saulkrastu attīrīšanas iekārtās nonākošajos notekūdeņos fosfora daudzums nav limitēts, jo iedzīvotāju skaits pilsētā un novadā ir mazāks par 10 000 cilvēkiem, bet, ņemot vērā cilvēku skaita palielināšanos, piemēram, vasaras periodā, kā arī kanalizācijas tīkla paplašināšanu, ir nepieciešams domāt par fosfora daudzuma samazināšanu notekūdeņos. Saulkrastu komunālā servisa labiekārtošanas nodaļas vadītājs Bruno Veide apgalvo, ka 2016.-2020. gadā Saulkrastu notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas ietaises ( NAI ) nodrošinās efektīvāku fosfora koncentrācijas samazināšanu (zem 2 mg/l, šobrīd 5,6 mg/l), ievadot attīrīšanas sistēmā dzelzs sulfātu. Protams, šis pasākums palielinās NAI ekspluatācijas izmaksas.

Skolēni savukārt fosfora daudzuma samazināšanai ierosināja kontrolēt mazgāšanas līdzekļu izvēli. Divos Saulkrastu veikalos tika veikta fosfora daudzuma izpēte mazgāšanas līdzekļu sastāvā. Rezultātā tika konstatēts, ka 38 % mazgāšanas līdzekļu fosfora saturs pārsniedz atļautos 0,5 % un variē no <5 līdz 15 %, tādējādi tas neatbilst normatīvajiem aktiem. Skolēni aicina Saulkrastu iedzīvotājus atbildīgi izvēlēties mazgāšanas līdzekļus. Vispirms patērētajiem jāzina ūdens cietība. 56 % Saulkrastu novada iedzīvotāju ir pieejams kvalitatīvs dzeramais ūdens, kura cietība pēc atdzelžošanas ieviešanas ir samazinājusies. Tāpēc nav nepieciešamības lietot mazgāšanas līdzekļus, kuri satur daudz ūdens mīkstinātāju. Vēlams izmantot mazgāšanas līdzekļus, kur fosfors aizstāts ar ceolītiem, citrātiem, karbonātiem, silikātiem vai kompleksiem organiskiem savienojumiem (EDTA). Ir arī citi veidi, kā sadzīves tehnikas sildelementus pasargāt no apkaļķošanās (atkaļķotāji, ūdens filtri, magnētiskas bumbas u.c.). Jāatceras, ka mazgāšanas līdzekļa daudzums ir atkarīgs arī no tā, cik drēbes ir netīras.

Diskusiju turpināja nozares speciālisti par Saulkrastu upju ūdens kvalitāti un zivju daudzveidību. Kā sacīja Valmieras Reģionālās vides pārvaldes inspektors Jānis Brants, Saulkrastu upju ūdens kvalitāte ir samērā laba, kaut arī to apdraud, piemēram, Aģes HES aizsprosts un aizsprosts Ķīšupē,  upē sakritušie koki, bebru aizsprosti, pārveidotie krasti, neattīrītie notekūdeņi.

Būtiskākais faktors Saulkrastu upju zivju sugu atjaunošanā un ilgtspējības nodrošināšanā ir nelegālās zvejas kontrole. Tās realizācijai zvejnieku biedrība izmanto novērošanas kameras. Ļoti skumji bija uzzināt, ka mazie, sprīdi garie taimiņi, kuri nupat tika ielaisti upē, lai tālāk dotos uz jūru un pēc pāris gadiem kļūtu par lielām zivīm, jau kļūst par malumednieku lomu.

Diskusija bija interesanta, uzzinājām daudz jaunas informācijas.

Paldies Saulkrastu bibliotēkas vadītājai Vizmai Stūrmanei par atbalstu diskusijas organizēšanā!

Linda Ozola, 10. klases skolniece 

Zivju mazuļu ielaišana Aģes upē

Iesaistoties projektā ,,Big jump’’, mēs, visa 10.klase, šā gada 14.aprīlī devāmies uz Skultes ostu, kur Aģes upē tika ielaisti aptuveni 1200 taimiņu jeb upju foreļu mazuļi. Mēs devāmies uz ostu ne tikai, lai ieraudzītu taimiņu mazuļus, bet arī, lai projekta ,,Big jump’’ ietvaros izpētītu Saulkrastu novada upju ūdens tīrības kvalitāti un zivju daudzveidību.

10.klases skolēni  tikās ar  Skultes ostas galveno kapteini un Valmieras reģiona Vides pārvaldes inspektoru Jāni Brantu, kas ļoti labprāt atbildēja uz dažādiem jautājumiem. Mēs uzzinājām, ka 14.aprīlī visās Saulkrastu upēs tika ielaisti 5000 taimiņu mazuļu, kuru vecums pašreiz ir 2 gadi. Vēl mēs uzzinājām, ka tieši Saulkrastu upēs palaistie taimiņu mazuļi ir iezīmēti, tiem ir nogriezta tauku spura. Mani visvairāk pārsteidza tas, ka zivju mazuļi upēs tiek palaisti tieši tagad. Tas notiek tādēļ, ka aprīlī šajā laikā upēs un jūras līcī ir vienāda ūdens temperatūra, un jaunie taimiņi dodas uz jūru, lai tur uzsāktu dzīvi brīvībā. Interesanti, ka pirms vairākiem gadiem zivju mazuļus brīvībā palaida naktī, lai kaijas tās neapēstu.

Par zivju mazuļu ielaišanu Saulkrastu upēs paldies Valsts Zivju sabiedrībai, Saulkrastu novada domei un Vides fondam, kas apmaksāja šo pasākumu, kopumā 8000 EURO.

Mūsu klase vienojās tikties ar zvejniekiem, ostas pārstāvjiem, Vides fonda aktīvistiem un Saulkrastu novada domes pārstāvjiem 23.aprīlī Saulkrastu bibliotēkā, lai diskutētu par mūsu novada upju ūdens kvalitāti. Mēs aicinām ikvienu, kam rūp Saulkrastu upju ūdens kvalitāte un zivju daudzveidība, piedalīties šajā diskusijā!

Plašāku ieskatu 14.aprīļa notikumos iespējams aplūkot youtube.com/zivju mazuļu ielaišana Aģē .

Annija Dzērve, 10.klases skolniece 

Pievērs uzmanību gaismas piesārņojumam arī Tu 

Gaismas piesārņojums ir debesu izgaismojums naktī no mākslīgajiem gaismas avotiem, kuru gaisma izkliedējas atmosfēras zemākajos slāņos. Lielāko gaismas piesārņojumu rada lielās pilsētas un rūpniecības objekti. Gaismas piesārņojumu rada ielu apgaismojums, lieli reklāmas paneļi, atsevišķu ēku izgaismojums, utt. Liels daudzums gaismas tiek virzīts vai arī atstarojas uz augšu. Gaismas piesārņojumu pastiprina arī putekļu daļiņas gaisā.[1]

Arī šis mazāk zināmais dabas piesārņojuma veids negatīvi ietekmē ekosistēmu un tam ir daudz blakusefektu.

Lai pievērstu jauniešu uzmanību, kā mazināt gaismas piesārņojumu un tā sekas, Zvejniekciema vidusskolas 7. klases skolnieces Marija Ķēniņa un Samanta Made Leimane, piedaloties Jauno vides reportieru programmā, ir izveidojušas video reportāžu par šo tēmu.

Marija Ķēniņa, Samanta Made Leimane, 7. klase

[1] http://lv.wikipedia.org/wiki/Gaismas_pies%C4%81r%C5%86ojums

Atkritumu daudzuma samazināšanās mežos

Bieži, ejot no skolas uz mājām, šķērsojot Saulkrastu un Limbažu novadu teritoriju, mežā, ceļmalā redzu plastmasas maisos saliktus atkritumus. Ar atkritumiem piemēslots mežs izskatās neestētiski, atkritumu pūšana var radīt pazemes ūdeņu piesārņošanu. Es nesaprotu, kāpēc tā vēl joprojām notiek un kas būtu jādara lietas labā. Pēc izskaidrojuma devos uz Saulkrastu pašvaldības policiju un pie Skultes pagasta priekšsēdētāja. 

No Saulkrastu novada pašvaldības policijas darbinieka Andra Buces uzzināju, ka atkritumi mežā un ceļmalās ir viena no aktuālākajām vides problēmām. Prieks bija uzzināt, ka Saulkrastos situācija par atkritumiem mežā divu gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies. Pēc Andra Buces domām atkritumi mežā nonāk tāpēc, ka daži bezatbildīgi cilvēki, īpaši vasarnieku kooperatīvu iedzīvotāji, nevēlas noslēgt līgumu ar atkritumu izvešanas kompāniju un savus atkritumus izmet mežā vai arī ceļmalās. Saulkrastu teritoriju kooperatīvi ieņem apmēram 40% teritorijas. Pašvaldības policijai ir informācija par māju īpašniekiem, kuriem ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju par atkritumu izvešanu. Pēdējo divu gadu laikā noslēgto līgumu skaits pieaudzis no 50 līdz 75%. Māju īpašnieki, kuri nav noslēguši atkritumu izvešanas līgumus, tiek aicināti uz pārrunām ar policijas darbiniekiem. Ja šie cilvēki konkrēta laika periodā nenoslēdz līgumu, tiek sastādīts protokols un tiek piemērots naudas sods. Andris Buce apgalvo, ka katram izdevīgāk būtu tomēr slēgt līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, jo gada laikā vienam cilvēkam var būt piemēroti 6 sodi, katrs pa 70 €, savukārt mazākais atkritumu izvešanas līgums var tikt noslēgts par 10 € gadā.

Andris Buce atbalsta pudeļu depozīta sistēmas ieviešanu. Viņš uzskata, ka tā ir iespēja ne tikai taupīt resursus un mazāk piesārņot vidi, bet arī iespēja nopelnīt atsevišķai kategorijai cilvēku. Policijas darbinieki arī izvietoja novērošanas kameras atsevišķos Eko punktos, kas sekmē atkritumu problēmu risināšanu.

Interesanti bija uzzināt, ka par kārtību mežā atbild tā saimnieks. Piemēram Latvijas valsts mežu teritorijā, pie iebraucošiem ceļiem uzliktas barjeras, kas apgrūtina mežā piesārņošanu ar sadzīves atkritumu maisiem.

Iztaujājot Skultes pagasta priekšsēdētaju Arti Ārgali sapratu, ka atkritumu problēma pastāv arī Skultes pagastā. Skultes pagastā vasarnieku kooperatīvi ieņem jeb 1/3 daļu teritorijas. Uz doto brīdi Skultes pagastā pārvaldniekam nav konkrētas informācijas, cik procentu māju īpašnieku ir noslēguši līgumus ar atkritumu izvešanas kompāniju. Līdzīgi ka Saulkrastos, ar pašvaldības policiju ir saskaņoti atkritumu apsaimniekošanas noteikumi, kuri jāievēro visiem Limbažu novada iedzīvotājiem. Pēc Ārgaļa kunga domām, jebkurš cilvēks var palīdzēt risināt ar atkritumiem saistīto problēmu. Tas, kas paceļ kaut vienu patīrīti vai ziņo par bezatbildīgiem cilvēkiem, kuri atstāj savus atkritumus neatļautās vietās, palīdz risināt atkritumu problēmu.

Meklējot atbildes uz jautājumiem par atkritumiem mežā, es sapratu, ka teritorijā, kur es dzīvoju un mācos, notika manāmi uzlabojumi šajā jomā, pateicoties divu novadu pašvaldības policijas darbībai. Un vēl viena lieta, kas vieno abus novadus – tas ir SIA ZAAO – Ziemeļvidzemes reģiona atkritumu apsaimniekotājs. Es izsaku ļoti lielu pateicību atkritumu izvešanas kompānijai „Zaao”, jo viņi ir tie, kas pirmie Latvijā sākuši šķirot atkritumus, mācījuši mums to darīt, kā arī veidojuši konkursus, lai Latvija kļūtu zaļāka, dabai draudzīgāka.

Armands Grūbe, 7. klase

Vai Saulkrastu novadā ir nepieciešama dzīvnieku patversme? 

Saulkrastu novads visiem pazīstams ar tajā esošajiem apskates objektiem, piemēram, Balto kāpu, vienīgo Velomuzeju Baltijā, brīnišķīgo pludmali, kā arī atpūtniekiem vasaras sezonā. Diemžēl rudenī, kad mēs atsākam mācības, tepat, skolas apkaimē, ar līdzjūtību un skumjām nākas uz noskatīties pamestajiem suņiem, kuri nudien nesaprot, kāpēc viņi saviem saimniekiem pēkšņi ir kļuvuši lieki un nevajadzīgi.

Saulkrastu novadā diemžēl ir sastopami arī citi klaiņojoši dzīvnieki, kuri par tādiem ir kļuvuši cilvēku bezatbildīgas rīcības dēļ vai arī ir noklīduši, apmaldījušies. Tie ne tikai apdraud cilvēkus, bet arī posta zālienus un puķu dobes. Lai palīdzētu dzīvniekiem atrast „jaunas” mājas un tie nenodarītu nevienam ļaunu,  mēs sākām  interesēties un vākt informāciju, lai noskaidrotu, vai  Saulkrastu novadā būtu nepieciešams un iespējams izveidot dzīvnieku patversmi.

Par šo tematu sagatavojām intervijas jautājumus, ko uzdevām vairākiem ekspertiem: Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietniekam Normundam Līcim, Saulkrastu pašvaldības policijas administratīvās nodaļas priekšniekam Andrim Būcem un veterinārārstam Armandam Vaideram.

Visi eksperti atzina, ka klaiņojoši  Saulkrastu novadā ir, bet Saulkrastu pilsētas teritorijā nav dzīvnieku patversmei piemērotas vietas. Pilsētā  ir dārga apbūves zeme un maz vietas, kur var izveidot patversmi, lai tās darbība netraucētu apkārtējiem iedzīvotājiem. Tāpēc Saulkrastu domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis teica, ka patversmi varētu izveidot kopā ar kādu kaimiņu novadiem, piemēram, Sējas vai Limbažu. Priekšlikumu par kopēju dzīvnieku patversmes izveidi Saulkrastiem tuvākajos novados iespējams iekļaut jaunajā Saulkrastu novada attīstības plānā. Apspriežot un apstiprinot šo priekšlikumu, var iegūt finansiālu atbalstu dzīvnieku patversmes izveidei nākotnē.

Intervijā ar veterinārārstu Armandu Vaideru mēs uzzinājām, ka viņš strādā ne tikai Saulkrastu veterinārajā klīnikā, bet arī dzīvnieku patversmē „Ulubele”, ar kuru Saulkrastu novada pašvaldība  ir noslēgusi   līgumu 15 500 euro apmērā par klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un īslaicīgu uzturēšanu. Pēc Vaidera kunga domām, klaiņojošo dzīvnieku skaits pēdējo gadu laikā ir palielinājies, speciālists arī uzsvēra, ka tuvākajā laikā (2016. gadā) spēkā stāsies noteikumi, kas paredz obligātu visu mājdzīvnieku identificēšanu ar mikročipiem. Šobrīd tikai 5 % Latvijas mājdzīvnieku ir saskaitīti un ierakstīti reģistrā. Tas nozīmē, ka lielākā daļā gadījumu nevar atrast dzīvnieka saimnieku. Mājdzīvnieku obligāta reģistrēšana, protams,  disciplinēs mājdzīvnieku saimniekus.

Interesanti, ka Saulkrastu novada iedzīvotāju domas par dzīvnieku patversmi Saulkrastos atšķiras no Normunda Līča, Andra Būces un Armanda Vaidera viedokļa, jo 90 % respondentu uzskata, ka Saulkrastu novadā dzīvnieku patversme ir nepieciešama un to varētu izvietot netālu no jūras.

Apkopojot iegūto informāciju, secinājām, ka patversmes izveide ir dārgs un laikietilpīgs process. Tam ir nepieciešami ne tikai materiālie resursi, bet arī cilvēks,  kas nodarbotos ar šīs problēmas risināšanu profesionāli, pašaizliedzīgi un ar aizrautību. Mēs gan esam pārliecinātas, ka, izveidojot dzīvnieku patversmi Saulkrastu novadā, vairāk pamesto dzīvnieku atrastu sev jaunas mājas un gādīgus saimniekus.

Kate Strupiša un Patrīcija Grīnberga, 7. klase

Vai Skultes osta ir videi draudzīgs uzņēmums?

Netālu no Zvejniekciema vidusskolas, kur es mācos, atrodas Skultes osta, ar kuru saulkrastieši var lepoties, jo tā ir pirmā starp septiņām Latvijas mazajām ostām gan kravu apgrozījumu ziņā, gan kuģu apkalpošanas skaitā, un ostas pārvalde katru gadu pilsētas pašvaldības budžetā iemaksā 10% no noteiktām ostu maksām. Skultes osta – kokmateriālu, kūdras eksporta un zvejas osta, kas atrodas Rīgas līča piekrastē, apmēram 55 km attālumā no Rīgas, Saulkrastu novadā – Zvejniekciemā, Aģes upes grīvā.

Interesants ir fakts, ka 1937. gadā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis viesojās Vidzemes jūrmalas pagastos un noteica, ka  jaunā zvejas  osta ir jābūvē  Skultē.  Bet 1998. gadā, kad Skultes ostas darbība tika atjaunota, uz ostas dienvidu piestātnes atklāšanu bija ieradies Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Skultes ostas teritorijā ar kuģu apkalpošanu nodarbojas 12 uzņēmumi, kuros strādā ap 100 cilvēku. Skultes ostas darbību administrē Skultes ostas pārvalde. Bet par kuģu kustības vadību ostā, kā arī kuģošanas drošības kontroli atbild Skultes ostas kapteinis. Ostas kapteiņa rīkojumi, kas saistīti ar kuģošanas drošības pasākumiem, ir obligāti visiem: kuģiem, organizācijām, uzņēmumiem un arī fiziskām personām.

Vides saudzēšana un patiesa “zaļā” domāšana ir kļūst aktuāla uzņēmumiem Latvijā. Videi draudzīgs uzņēmums savu saimniecisku darbību un biroja dzīvi organizē tā, lai tā darbība būtu videi draudzīga, lai tiek ievērota atkritumu šķirošana, taupīta elektrība un ūdens. Es gribēju noskaidrot, vai Skultes osta ir videi draudzīgs uzņēmums. Meklēt atbildi uz šo jautājumu man palīdzēja Skultes ostas pārvaldnieks Igors Akulovs.

Vispirms tika noskaidrots, kā Skultes ostā tiek apsaimniekoti atkritumi. Visi kuģi, ienākot ostā, iesniedz deklarāciju par atkritumiem, kurā norāda, kādus un cik daudz atkritumus grib nodot. Atkritumi no kuģiem tiek savākti speciālos konteineros, kuri ir izvietoti uz piestātnēm. Sausie atkritumi tiek šķiroti, kā pieņemts mūsu novadā: pie šķirotiem atkritumiem atsevišķi savāc papīru, PET, polietilēnu un metālu. Parēji atkritumi nonāk nešķiroto atkritumu tvertnē.

Šķidros atkritumus savāc un iesūknē tiem speciāli paredzētas mašīnas. Ar naftu saturošo ūdeņu savākšanu no kuģiem Skultes ostā nodarbojas SIA “Flegons”, kura pašreiz ir bankrotējusi, bet rezervuāri ar bīstamiem atkritumiem joprojām atrodas Skultes ostas teritorijā. Rezervuāru bojājumu dēļ pastāv vides piesārņojuma risks. Daļa no rezervuāriem tiek tīrīta, bet citi pakāpeniski tiek aizvesti. Skultes osta kā īpašnieks uzņemas atbildību par radušos situāciju un šī gada laikā plāno nekārtības novērst. Tas ir  diezgan dārgs pasākums. 

Skultes ostas eksporta produkti pamatā ir kokmateriāli, šķelda un kūdra. Caur Skultes ostu Latvijā ieved sāli ceļu kaisīšanai ziemā, kaļķi kā būvmateriālu, granīta šķembas no Zviedrijas ceļu būvei, kā arī ogļskābo gāzi pārtikas ražošanai. Skultes ostā atrodas vienīgais terminālis, caur kuru ogļskābā gāze tiek ievesta ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Šogad ostā apkalpoti jau vairāk nekā divsimt kuģi, un gaidāms kārtējais rekords kravu apgrozījumā, kas pārsniegs 700000 t. Pēc Akulova kunga teiktā, visas darbības Skultes ostā notiek saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, bet, saprotams, ka tā atstāj ietekmi uz vietējo iedzīvotāju labsajūtu. Cilvēki sūdzas par gaisa kvalitāti, trokšņiem un kūdras putekļiem gan Skultes ostā, gan tai apkārtējā teritorijā.  Ir izstrādāti priekšlikumi, kā trokšņu ietekmi uz blakus esošajām mājām var mazināt. Bet vēl nav izdevies atrast  finansējumu šī projekta realizēšanai.

Līdzīgi kā citās ostās, arī Skultes ostā mola rekonstrukcija, akvatorija un kanāla padziļināšana veicina krasta noskalošanos, kā arī sanešu veidošanos. Plānveidīgi būvētās hidrotehniskās būves un Aģes upes labā krasta stiprinājuma rekonstrukcija ar laiku mazinās krasta eroziju un pasargās no noskalotās grunts nokļūšanas akvatorijā.

Skultes ostas akvatorijs reizēm tiek piesārņots ar naftas produktiem. Viens tāds gadījums bija 2009. gadā SIA „Flegons” darbinieku neuzmanības dēļ. Ostas akvatorijs  tika piesārņots  aptuveni 60 kvadrātmetru platībā, izplūdušo naftas produktu daudzums bija aptuveni 120 kilogramu.

Ostas terminālos apgaismojumam tiek izmantotas enerģiju taupošās tehnoloģijas - LED lampas, mazas jaudas vēja ģenerators, kas nodrošina akumulatoru uzlādi, arī saules paneļi - navigācijas aprīkojumam.

No visiem Skultes ostas uzņēmumiem vairāk uzmanības tika pievērsts ostas pārvaldes ēkai. Ostas pārvaldē strādā 16 darbinieki, un, kas patīkami pārsteidza, neviens no viņiem nesmēķē.

Lai taupītu enerģiju, ēkai ir rekonstruēta apkures sistēma, kas strādā efektīvāk nekā iepriekšējā. Ir uzlikti jauni radiatori ar termoregulatoriem un, kad ir sasniegta attiecīgā temperatūra, radiatoros siltuma padeve tiek pārtraukta. Ēkai ir siltinātas sienas un griesti. Apgaismojums- tāds, kas pēc iespējas vairāk ekonomē  enerģiju.  Kondicionieri netiek izmantoti. Karsto ūdeni iegūst, sildot apkures katlu. Vēdināšana notiek gan vedināšanas režīmā, gan atverot logus. Kā dzeramais ūdens tiek izmantots ūdensvada ūdens, kuram pie mums, Zvejniekciemā, ir laba kvalitāte. Ūdens ir atdzelžots un pietiekami garšīgs, nav nepieciešamības izmantot pirktu dzeramo ūdeni. Tualetēs tiek lietotas skalojamās kastes ar regulējamu ūdens padevi. Kopumā varu secināt, ka Skultes ostas pārvaldes biroja ēka ir diezgan energoefektīva.

Man kā Eko skolas skolniecei bija patīkami dzirdēt, ka Skultes ostas pārvaldes birojā tiek izmantoti dabai mazāk kaitīgie mazgāšanas līdzekļi, piemēram, tie, kas nesatur fosfātus.

Atgriežoties pie jautājuma „Vai Skultes osta ir videi draudzīgs uzņēmums?”, varu  teikt, ka perspektīva tam ir. Darbs šajā virzienā notiek, un tā jāturpina. Jāņem arī vērā, ka Skultes osta ir vairāku uzņēmumu kapitāla daļu apvienojums. Ir nepieciešamas veikt visu šo uzņēmumu izpēti, un tikai tad, varēs atbildēt uz iepriekš uzdoto jautājumu. Es ļoti ceru, ka saimniekot videi draudzīgi un atbildīgi būs Skultes ostas nākotnes ikdiena.

Monika Luīze Kļaviņa, 6. klase.

Vides izziņas spēļu konkurss „Vide un ceļošana”

 

Jauna pieredze un aktivitātes ekoskolu forumā

Š. g. 10. martā notika Pierīgas novada skolu vides izziņas spēļu konkurss „Vide un ceļošana”. No Zvejniekciema vidusskolas konkursā piedalījās divas skolēnu komandas, kas prezentēja katra savu spēli.

Informātikas pulciņa dalībnieki E. Kiseļevskis, A. Skrīvelis un A. Ivanovs izveidoja vides spēli „Eco Quiz” par videi draudzīgu ceļošanu. Jau pašā idejas apspriešanas sākumā puiši nolēma, ka tā nebūs tradicionālā galda spēle, bet datorspēle. Spēle tika izveidota vizuālās programmēšanas valodā „Scratch”. Spēlētājam spēles laikā ir jāatbild uz 40 jautājumiem par videi draudzīgu ceļošanu. Spēle ir pieejama ikvienam tiešsaistē: https://scratch.mit.edu/projects/46658548/

Veidojot spēli, puiši ir apguvuši programmēšanas pamatprasmes, kā arī daudz uzzinājuši par ekoloģisku un videi draudzīgu ceļošanu.

Vides spēles „Zaļā cepure” idejas autore ir 9. klases skolniece Inga Sermule, kas piedalījās jauno vides reportieru starptautiskā misijā Portugālē, Kaškajā. Misijas tēma bija saistīta ar jūras atkritumu problēmu, bet brīvajā laikā notika ekskursijas pa pilsētu. Piedaloties tajās, izcilu piemēru „zaļai ceļošanai” rādīja  Latvijas ekoskolu koordinators Daniels Trukšāns. Viņam līdzi bija nerūsējošā tērauda pudele ūdenim, kas  aizstāja mums ierasto plastmasas pudeli. Katru ēdienreizi Daniels uzsāka ar augļu salātiem. Misijas beigās jau visi Latvijas komandas dalībnieki pirms pamatēdiena ēda augļus. Pilsētas apskates ekskursijai Daniels izmantoja velosipēdu. Kaškajā tūristiem velosipēdu noma ir bezmaksas, tādēļ izviedojās rinda. Viesnīcā D. Trukšāns vienmēr izmantoja kāpnes nevis, brauca ar liftu. Tādu  „zaļās ceļošanas” paradumu piemēru  bija daudz.

„Zaļās ceļošanas” principiem tika pievērsta uzmanība vides pulciņa nodarbībās. Vides spēli „Zaļā cepure” izveidoja  2. klases skolniece Estere Appena un 7. klases skolnieks Armands Grūbe. Spēles autori uzskata, ka svarīgi ir ne tikai zināt faktus par vides aizsardzību, bet arī pieņemt pareizu un atbildīgu lēmumu  ikdienas dzīves situācijā.

Spēlējot spēli „Zaļā cepure”, dalībniekiem ir  iespēja uzzināt vairāk informācijas par Eiropas Savienības valstu vēsturi, ģeogrāfiju  un ekoloģiju.

Vides pulciņa dalībnieki un vides spēļu veidotāji uzskata: „Ja visi cilvēki pret vidi attiektos kā pret savām mājām, to saudzētu un koptu, tad arī vide būtu visu cilvēku mājas, kur vienmēr ir patīkami atgriezties.”

Konkursa noslēgumā abas vides spēles žūrijas komisija novērtēja atzinīgi un izvirzīja tās dalībai 2. kārtā.

Svetlana Grube 

No 20. līdz 22. februārim Stopiņu novada Ulbrokas vidusskolā norisinājās 2. ekoskolu ziemas forums, kas ir izglītojošs pieredzes apmaiņas pasākums ekoskolu pārstāvjiem no visas Latvijas ekoskolām. Arī Zvejniekciema vidusskolas skolnieces ar lielu aizrautību piedalījās un iesaistījās foruma organizatoru piedāvātajās aktivitātēs.

Uz šo forumu devās Zvejniekciema vidusskolas skolotāja Svetlana Grube, 9.b klases skolnieces Dina Eglīte, Daina Ekmane un 10. klases skolniece Annija Dzērve. Šoreiz forums pulcēja aptuveni 180 skolēnus un viņu skolotājus no vairāk nekā 40 izglītības iestādēm. Pasākuma dalībniekiem trīs dienu laikā bija iespēja ne tikai iepazīties un iegūt jaunus draugus, bet arī, piedaloties dažādās radošās darbnīcās, rast sevī motivāciju un iedvesmu arī turpmāk dzīvot videi draudzīgi gan ekoskolā, gan savā ikdienā.

Zvejniekciema vidusskolas skolniecēm Dainai un Dinai ļoti patika argumentācijas darbnīca, ko vadīja Jānis Blūms un Renāte Rozentāle ( Latvijas Debašu asociācija ), un vides objektu veidošanas darbnīca, kurā skolēni veidoja lampu abažūrus.

Savukārt  Annijai vislabāk patika ekskursija uz SIA EKO Getliņi  un darbnīca ar radošo Fizmixs komandu, kura iepazīstināja ar savu skatījumu uz dažām no ekoskolu tēmām, kā arī izklaidēja ar interesantiem fizikas eksperimentiem. Īpaši pateicīga Annija ir biedrībai Homo Ecos, kas iepazīstināja ar savu kampaņu Maisbergs un pastāstīja, kā efektīvi samazināt atkritumus. Atkritumu problēmas risināšanai ļoti svarīgi neradīt atkritumus. Kā saka vides žurnāliste Anitra Tooma: „Vislabākais pirkums ir tas, ko tu nenopirki.” Atkritumu samazināšanai var izvēlēties produktus, kuru iepakojums sastāv no viena veida materiāla, ieteicams izmantot vairākkārt lietojamu nerūsējoša tērauda dzērienu pudeli, tējas pagatavošanai izvēlēties beramo tēju. Annija ir pateicīga Edmundam Cepurītim (Vides izglītības fonds), kas aizrautīgi lasīja lekciju par kritiskās domāšanas nozīmi vides aizsardzībā. Ļoti interesanti un lietderīgi bija uzzināt, kas ir partizānu dārzniecība un sūnu grafiti, kas ir bioloģiskā pārtika un 19 McDonalds kartupeļu frī sastāvdaļas, kā audzē tomātus Getliņos un vai putu polistirola trauki var izraisīt vēzi. Annija vēlas uzslavēt arī improvizācijas teātra Improzoo radošās aktivitātes, kurās piedaloties  jaunieši lietderīgi un jautri pavadīja vakaru nometnē.

Gan skolotāja S.Grube, gan skolnieces cer, ka tuvākajā nākotnē ekoskolu forums norisināsies arī Zvejniekciema vidusskolā. Paldies par šo pasākumu mēs sakām visiem tā organizētājiem un ekoskolu programmas koordinatoram Danielam Trukšānam!

Annija Dzērve, 10.klases skolniece 

Kā nokrāsot sauso ledu?” jeb jauno vides pētnieku panākumi forumā “Skolēni eksperimentē!”

17. februārī notika Pierīgas jauno vides pētnieku forums “Skolēni eksperimentē!” No Zvejniekciema vidusskolas piedalījās visvairāk jauno pētnieku– 7 skolēni no 1.,2., 3. un 6. klases.

 Darbu “Paciņu tēja. Kura ir labāka?“ prezentēja 1.klases skolniece Kerija Tūce. Šim darbam skolniece izvēlējās četrus dažādu nosaukumu tēju, kas iesaiņota paciņā. Tika salīdzināta tējas krāsa, smarža un garša. Tējas tika testētas, la noteiktu tanīna, kofeīna un mākslīgo krāsvielu klātbūtni. Eksperimentu rezultātā tika secināts, cik  kvalitatīva ir tēja paciņā. Kerijai un citiem 1. klases pētniekiem bija pārsteigums, ka tēja, kura visiem garšoja vislabāk, zemeņu tēja, satur mākslīgas krāsvielas.

2. klases skolnieki Rinalds Žukovs un Matīss Barinovs forumā pastāstīja par cukura karameļu pagatavošanu no dažāda veida cukura. Eksperimentos tika pagatavotas cukura karameles no dažādiem cukuriem, piemēram, importa cukura no Polijas un Dānijas, brūnā cukura, kā arī citiem. Karameles tika degustētas un salīdzināta to garša. Zēni atklāja, ka karameļu pagatavošana ir atkarīga ne tikai no cukura veida, bet arī no maisīšanas paņēmiena. Lai karamele ir brūna krāsā un to lai to ātrāk pagatavotu, pievienojot ūdenim cukuru, šķīdums nav jāmaisa, kamēr sīrups sāk vārīties. Foruma dalībniekus eksperimenta autori cienāja ar pagatavotajām karamelēm.

2. klases skolēni Estere Appena un Artūrs Taube uzstājās, prezentējot darbu „Saldējums „10 balles””. Veicot darbu, tika pagatavoti saldējumi pēc dažādām receptēm un ar dažādiem paņēmieniem. Gatavie produkti tika degustēti un salīdzināta to garša, smarža, konsistence. Par labāko tika atzīts  banānu saldējums, ko pagatavoja saldējuma pagatavošanas ierīcē. Darbā tika noskaidrots, ka garšīgāka saldētā kāruma pagatavošanai ir svarīgi, ja,atdzesējot saldējumu masu, to nepārtraukti to maisa.

6. klases skolnieces Laura Mihailova un Undīne Strupiša forumam sagatavoja darbu „Kā nokrāsot sauso ledu?” Meitenes veica eksperimentus ar sauso ledu jeb sasaldētu ogļskābo gāzi  un noskaidroja, kā var iegūt krāsainu sauso ledu. Tika izpētītas sausā ledus īpašības: spēja sublimēt un veidot biezu migliņu, mainīt vides reakciju, nodzēst liesmu, veicināt  magnija degšanu  un lukturīšu gaismas ietekmē  mainīt savu krāsu. Iegūto krāsaino miglu var izmantot kā specefektu, piemēram, diskotēkās. Skolnieces secināja, ka sauso ledu nokrāsot ar krāsvielām var tikai laboratorija. Lauras un Undīnes darbs „Kā nokrāsot sauso ledu?” izvirzīts konkursa 2. kārtai, kas notiks 14. martā Latvijas Universitātes  Ķīmijas fakultātē.

Svetlana Grube 

Jauno vides reportieru misija Portugālē

30.oktobrī jaunieši no desmit dažādām pasaules valstīm-Kanādas, Maķedonijas, Turcijas, Izraēlas, Slovākijas, Vācijas, Latvijas, Portugāles, Kazahstānas un Itālijas satikās Portugālē, Cascais, lai četras gan lietderīgi pavadītu brīvo laiku, gan kopīgi strādātu, veidojot rakstus, foto reportāžas un video par dažādām vides problēmām, kā arī pilnveidotu savas zināšanas žurnālistikā.

Tā kā pēc ierašanās pilsētā bija nedaudz brīva laika,  devāmies iepazīt  Cascais skaistākās un interesantākās vietas.

Un tas bija tā vērts! Pilsētā bija daudz palmu, kaktusu un citu interesantu augu. Pa ceļam redzējām arī  mandarīnu koku! Turklāt laikpstākļi bija ļoti atbilstoši, lai dotos pastaigā gar okeānu. Neiztikām bez apmaldīšanās!

Vakarā iepazināmies ar citu valstu  jauniešiem, uzzinājām, kuru valsti viņi pārstāv,  kādi ir jauniešu hobiji, mīļākās filmas un mūzikas stili. Visi bija pozitīvi noskaņoti un priecīgi, ka viņiem ir dota iespēja pavadīt dažas dienas Portugālē, lai mācītos un atpūstos.

Pēc iepazīšanās mūs iepazīstināja ar darba kārtību nākamajām dienām. Sadalījāmies septiņās grupās ar noteikumu, ka grupā jābūt pārstāvjiem no dažādām valstīm.

Nākamo dienu pavadījām viesnīcas Baia konferenču telpās, kur bija iespēja dzirdēt kādreizējā jaunā vides reportiera Pedro Marcelino un JVR dibinātāja  Philippes Saugiera iedvesmojošas runas un stāstus par to, kā nodrošināt vides ilgtspējīgu attīstību un rīkoties videi draudzīgi.  Pēc tam  mums bija jāintervē viens cilvēks, uzdodot viņam dažādus jautājumus. 

Pēcpusdienā notika semināri, kuros jaunieši strādāja trīs sekcijās – informācijas pieraksts, fotografēšana un video materiālu filmēšana. Katrai grupai tika izklāstīti  galvenie rakstu veidošanas, fotografēšanas un filmēšanas  principi, kuri jāievēro, veidojot foto reportāžas, rakstus un video.

Dienas noslēgumā notika pasākums, kura laikā katras valsts pārstāvim  bija jāparāda  savas valsts tradicionālo svētku norisi, rituālus. Pasākums bija tiešām interesants! Varēja redzēt gan dejas, gan klausīties dziesmas, gan vērot dažādus rituālus, kā arī apskatīt, piemēram, turku tautas tradicionālos apģērbus.

Nākamajā dienā turpinājām strādāt grupās, jo bija jāveic vēl viena intervija un pēc tam jāapkopo intervijas laikā iegūtā informācija.  Diena pagāja nemanot, un vakarā notika talantu šovs!

Ceturtā, misijas diena, bija ļoti nozīmīga, jo visas grupas prezentēja savus darbus. Kad visi darbi bija apskatīti un analizēti, secinājums bija viens- tikai mēs paši varam izmainīt kaut ko šajā pasaulē un, atrodoties šajā misijā, mēs jau esam spēruši soli uz priekšu!

Pēc tam devāmies uz Sintra-Cascais Dabas parku, lai piedalītos tā sakopšanā. Dabas parka darbiniece izsniedza visiem cimdus un parādīja, kuri augi jāizravē, jo tie traucē citiem augiem, patērējot daudz ūdens un barības vielu. Pēc darba veikšanas devāmies ekskursijā uz Sintras kalnu, lai apskatītu tālāko Eiropas rietumu punktu, apskatījām arī Sintru vakara gaismā.

Tas bija pēdējais vakars Portugālē, tāpēc visus bija pārņēmušas nostalģiskas skumjas, ka būs jāpamet Portugāle un cilvēki, kuri kļuvuši par ļoti labiem draugiem. Vakarā notika atvadu sarīkojums, un mēs izmantojām iespēju fotografēties,  lai iemūžinātu pēdējās kopā pavadītās stundas ar cilvēkiem, kuri ieradušies no pavisam citas pasaules malas, tomēr kļuva par lieliskiem draugiem, kurus negribas pamest.

Jauno vides reportieru misijai noslēdzoties, dalībnieku acīs pavīdēja asaras, tomēr prieks par lietderīgi kopā pavadīto laiku bija daudz lielāks, jo tika gūta lieliska žurnālista darba pieredze. Dodoties katram uz savu valsti, jaunieši apsolīja- lai arī kur uz šīs pasaules viņi būtu, savstarpējā sadarbība ir jāturpina, jo draugi no dažādām valstīm ir vērtīgākais, ko mēs visi ieguvām!

Inga Sermule 

„Burkāns Politiķim”

Rīcības dienu ietvaros šī gada 10.novembrī Rīgā, ES mājā, notika pasākums „Burkāns Politiķim”, kas noslēdza Ekoskolu vēstnieku konkursu – jaunieši, kuri bija uzrakstījuši vislabākos aicinājumus piedalīties Ekoskolu Rīcības dienā, tikās ar Latvijas lielāko partiju politiķiem, lai pārliecinātu pieņemt izaicinājumus nākamās Saeimas sasaukuma laikā īstenot pret vidi atbildīgu politiku.

Skolēni tika iesaistīti četrās darba grupās, kur tika apspriestas tādas  svarīgas tēmas kā pārtika un patēriņš, klimats un enerģija, zaļais iepirkums un atkritumu apsaimniekošana. Katrai grupai bija jāformulē divas problēmas par konkrēto tematu  un jāpiedāvā iespējamie to risinājumi, par ko diskutēt ar politiķiem.

Sarunā piedalījās Edgars Tavars (Latvijas Zaļā partija), Mārtiņš Bondars un Māris Trankalis (Latvijas Reģionu apvienība), Einārs Cilinskis (Nacionālā Apvienība), Iveta Žvagiņa (No Sirds Latvijai).  Ar katru no viņiem grupai bija iespējams diskutēt 12 minūtes. Sarunas laikā bija iespēja cienāties ar burkāniem, atbalstot veselīgu dzīvesveidu un atspoguļojot pasākuma nozīmi vides ilgtspējīgā attīstībā. Laika sarunai bija maz, tomēr tas padarīja šo diskusiju interesantāku, jo bija jāsaprot, kādas ir galvenās problēmas un par tām jārunā.

Katram politiķim bija sava nostāja un savi uzskati, viņi atbildēja uz visiem skolēnu jautājumiem, kā arī uzdeva jautājumus skolēniem jauniešiem. Pasākuma noslēgumā politisko partiju pārstāvji  atzina, ka viņi ir patīkami pārsteigti par to, cik daudz zina mūsdienu jaunatne.

Tomēr galvenais secinājums pēc diskusijas:  jāmainās mums pašiem, un tikai tad mēs spēsim mainīt apkārtējo cilvēku uzskatus un rīcību.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka politiķi nav visu problēmu atrisinājums. Bez iedzīvotāju atbalsta neko nav iespējams paveikt. Tādēļ būsim saimnieki savā zemē un sāksim ar šo pārliecību dzīvot jau šodien!

Inga Sermule

Rīcības dienas Zvejniekciema vidusskolā

Rīcības dienā, kas šogad  Zvejniekciema vidusskolā notika 16.oktobrī,  skolēni tika aicināti vākt ozolzīles Rīgas Zooloģiskā dārza iemītniekiem.

Skolēni kopā ar vecākiem un skolotājiem gandrīz visu nedēļu vāca ozolzīles, lai Rīcības dienā tās atnestu uz skolu. Ozolzīles tika nosvērtas, un iegūtie dati tika saskaitīti un apkopoti.

Tika arī aprēķināts, cik kilogramu ozolzīļu ir savākusi katra klase un cik kilogramu vidēji ir katra klases skolēna vākums (skatīt 1.tabulu).  Kopā skolēni bija savākuši  213, 54 kg zīļu, kuras tika nogādātas Rīgas Zooloģiskajā dārzā.

Domāju, ka  vērtīgākais, ko skolēni guva šajā Rīcības dienā, ir atziņa, ka ne vienmēr labie darbi prasa lielu piepūli -  kad ir paveikts darbs, par to vienmēr ir gandarījums un vēlme iedrošināt arī citus rīkoties un darīt lielus un mazus labus darbus!

Inga Sermule

Kā pasargāt sevi no bīstamām un kaitīgām vielām?

23.oktobrī Zvejniekciema vidusskolā  notika vides eksperta Valtera Toropova lekcija „Bīstamas vielas. Padomā, pirms pērc!”, ko noklausījās vecāki, 8. un 9. klašu skolēni.  

Bīstamas ir sintētiskās ķīmiskās vielas, kas var kaitēt cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Dažas vielas var izraisīt tādas tūlītējas veselības problēmas kā saindēšanos, alerģiju, ādas, acu vai elpceļu kairinājumu. Piemēram, nātrija hidroksīds jeb nātrija sārms, kas ir cauruļu tīrāmo līdzekļu sastāvā un paredzēts aizsērējumu likvidēšanai, nonākot uz ādas, rada apdegumus. Citas vielas var nodarīt kaitējumu ilgākā laika periodā – izraisīt vēzi, bojāt hormonālo, reproduktīvo vai imūnsistēmu un citus.  Piemēram, daudzos kosmētikas līdzekļos esošie parabēni var atdarināt cilvēka dabīgo hormonu darbību, tādējādi izjaucot iekšējo hormonālo līdzsvaru un izraisot nopietnas saslimšanas pēc vairākiem gadiem vai pat gadu desmitiem. Bīstami ir arī  ftalāti, kas plastmasu padara mīkstāku, smagie metāli, kas piešķir izstrādājumiem noteiktu krāsu, arī nātrija laurilfulfāts, kas uzputo šampūnu vai dušas želeju.

Kaitīgās vielas mūsu organismā nonāk caur ādu, ieelpojot, ar ēdienu vai nejauši norijot. No gremošanas sistēmas šīs vielas var nonākt asinsritē un tādējādi izplatīties pa visu organismu.

Dažas vielas ir kaitīgas pat niecīgās devās. Turklāt ikdienā mēs izmantojam ne tikai ar vienu vielu. Bērni ir jutīgāki pret bīstamajām vielām, jo viņiem ir lielāka ādas virsma, viņu āda ir plānāka, un tās aizsargspējas vēl nav attīstījušās, viņi elpo straujāk un lielākoties caur muti, tā ieelpojot vairāk ķimikāliju, viņi ķimikālijas ātrāk uzņem, bet lēnāk izvada no organisma.

Pilnībā izvairīties no bīstamajām vielām droši vien neizdosies, jo tās  veido daļu no mūsu sadzīves.  Taču samazināt saskari ar tām var un vajag, tāpēc iegādājoties ikdienas sadzīves preces,  vēlams izvēlēties ekomarķētus produktus, jo tajos ir mazāk bīstamo vielu.

Ir nepieciešams rūpīgi izlasīt, kas rakstīts uz iepakojuma. Ja preces sastāvs nav norādīts, pircējam ir tiesības 45 dienu laikā saņemt bezmaksas atbildi no tās izplatītāja, vai prece nesatur īpaši bīstamas vielas.  

Bīstamās vielas nonāk  arī  apkārtējā vidē. Kā zināms, jūras piesārņojums sākās mūsu vannas istabās. Bīstamās vielas var nopietni kaitēt augiem un dzīvniekiem visapkārt. Tās var veicināt to skaita samazināšanos vai pilnīgu izzušanu. Šādas vielas var izraisīt arī neatgriezeniskas pārmaiņas atsevišķos dzīvniekos, piemēram, dzimumu maiņu zivīm, tā samazinot to dzimstību. Fosfāti, kas atrodas mazgāšanas līdzekļos, nonākot jūrā, izraisa ūdens ziedēšanu un skābekļa badu,  kā dēļ 1/6 daļa Baltijas jūras skaitās mirusi zona.

Būsim uzmanīgi, izvēloties sadzīves priekšmetus un vielas! Rīkosimies videi draudzīgi!  

Svetlana Grube

Piedalīšanās  konkursā „Tīrai Latvijai – tīriem ūdeņiem”

Šā gada vasarā aizsākās mūsu skolas komandas dalība Zaļās jostas organizētajā konkursā „Tīrai Latvijai – tīriem ūdeņiem ”. Par izpētes objektu tika izvēlēta Saulkrastu peldvieta „Centrs”. Skolēnus satrauca fakts, ka Saulkrastu peldvieta, kur šogad plīvo Zilais karogs, pēc kampaņas „Mana jūra” divu gadu datiem tiek uzskatīta par vienu no Latvijas piesārņotākajām peldvietām. Šo problēmu aktualizēja mūsu skolas Skolēnu līdzpārvlades-ekopadomes vadītāja Inga Sermule. Elektroniskajā eko avīzē „Kartupelis” I. Sermules  publicētais raksts „Kā samazināt atkritumus Saulkrastu piekrastē” bija izvirzīts starptautiskajam Jauno vides reportieru konkursam un ieguva godalgoto III vietu.

 Ar jautājumu par Saulkrastu peldvietu tīrību un uzkopšanu Zvejniekciema vidusskolas skolēni vērsās pie Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja vietnieka Normunda Līča. Tika noskaidroti Saulkrastu peldvietu piesārņojuma faktori. Viens no iemesliem ir Saulkrastu ģeogrāfiskais stāvoklis, kā arī tas, ka vasaras periodā Kurzemes jūrmalas ir ļoti piesārņotas, bet valdošie vēji un straumes atnes Saulkrastu pludmalēs piesārņojumu no Daugavas un Gaujas baseiniem. Vēl viens fakts - Saulkrastu pludmalē vasaras sezonā ir daudz apmeklētāju. Peldvietu piesārņojumu palielina arī upju – Inčupes, Pēterupes, Ķīšupes, Aģes-  ūdeņi, kas ir piesārņoti. Pirms vairākiem gadiem atkritumus tika aprakti upju krastos, bet pavasara plūdu laikā tie tiek izskaloti un pa straumi nonāk līdz upju  grīvām. Par vēl vienu faktoru tika nosaukts tas, ka nav iespējams iegūt tik lielu finansējumu pludmales atkritumu problēmas risināšanai, kā būtu nepieciešams. Arī vārnas nodara lielu postījumu, izvelkot atkritumus no tvertnēm. Saulkrastu pludmalē ir aizliegts smēķēt, tomēr ļoti bieži starp pludmalē savāktajiem atkritumiem ir atrodami izsmēķi. Saulkrastos ir šaura pludmale un irdenas smiltis, tas nozīmē, ka Saulkrastu pludmales kopšana ir roku darbs.

Intervijā ar Saulkrastu novada domes Labiekārtošanas nodaļas vadītāju Ivetu Jurkevicu tika noskaidrots, ar ko pludmale atšķiras no peldvietas, kura tiek regulāri kopta. „Ja mēs katrs aiziesim uz pludmali un mums būs limonādes pudele, čipsu paka un mēs to neatstāsim pludmalē, bet ņemsim līdzi uz mājām, vai uz dalīto atkritumu izmešanas vietu, šīs problēmas nebūs. Pilsēta ietaupīs 10 tūkst. eiro, kas ir paredzēti atkritumu izvešanai.” – stāstīja Jurkevicas kundze. Viņa uzsvēra, ka liela loma problēmas risināšanā varētu  būt iedzīvotāju, īpaši jauniešu, izglītošanai.

Intervijā ar Saulkrastu Tūrisma informācijas centra vadītāju tika jautāts, ko skolēni var darīt, lai samzinātu atkritumus peldvietās.  Atbilde – sabiedrības informēšana, izmantotjot  plakātus vai bukletus par to, ka atkritumu šķirošana ir ceļš uz ilgtspējīgu piekrastes ekosistēmu attīstību.

16. oktobrī skolā tika organizētas radošas darbnīcas, kurās 9.-12. klašu skolēni skolotājas M. Alenas vadībā veidoja plakātus. Pirms tam notika konkurss, un labākās idejas no katras klases tika izmantotas plakātu veidošanai. Skolēni noklausījās SIA „ZAAO” speciālistes I. Veģeres lekciju par atkritumu šķirošanu Saulkrastu novadā.

Plakātu veidošanā piedalījās: 9.a klases skolnieces  Una Ozola (idejas autore) un Elīza Burberga, 9.b klases skolnieces  Inga Sermule (idejas autore) un Dina Eglīte, 10. klases  skolnieces Linda Ozola (idejas autore) un Elīna Marī Maksimova, 11. klasi pārstāvēja Samanta Tirzmale (idejas autore), Ēriks Teteris un Dace Bērziņa, bet 12. klasi – Anete Kalniņa, Linda Pūle un Gerda Bruže (ideju autores). Skolēnu izveidotie plakāti ar Saulkrastu novada domes atbalstu tiks iesniegti  maketēšanai un drukāšanai. Pavasarī tiek plānota to izvietošana pilsētā. 

Paldies visiem par paveikto darbu!

Svetlana Grube 

Zvejniekciema vidusskolas skolēni piedalās ekoskolu forumā Priekuļos

Ekoskolu skolēnu forums 13.-16. augustā Priekuļos sapulcināja vairāk nekā 100 jauniešu no visiem Latvijas novadiem, tai skaitā arī no Zvejniekciema vidusskolas. Četru dienu laikā tika izzinātas ar vidi saistītas jomas un apgūtas vienkāršas aktivitātes, kas palīdzēs skolēniem dzīvot atbildīgi un videi draudzīgi ikdienā.

Tā kā forums notiek jau ceturto gadu, mūsu skolniecēm Dinai Eglītei un Dainai Ekmanei, kuras šajā pasākumā piedalījās pirmoreiz, tā bija  iespēja gūt papildus motivāciju, iedvesmu mainīt savus paradumus, dzīvot videi draudzīgi savā ekoskolā, ģimenē, vietējā sabiedrībā. Šī gada forums norisinājās Atbildīga dzīvesveida kampaņas ietvaros, tāpēc liela nozīme tika piešķirta aktivitātēm, kuras savā ikdienā var ieviest ikviens un kuras palīdz domāt plašāk, piemēram, attiecībā uz resursu atkārtotu izmantošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējām. Šo aktivitāšu efektivitāti atzinīgi novērtēja Annija Dzērve, kura ekskoskolu forumos ir piedalījusies vairākkārt.

14.augustā jauniešu uzmanība tika pievērsta tematiskajām lekcijām un darbnīcām. Rīgas velo nedēļas organizētājs Dainis Kreilis stāstīja par velo kultūru un tās attīstību Latvijā, par „zaļo modi” stāstīja Linda Ludbārža no labdarības veikala/fonda "Otrā elpa", savukārt kopā ar Lauru Bāliņu jauniešiem bija iespēja uzzināt, kādas kaitīgās vielas visbiežāk sastopamas kosmētikā un kā no tām izvairīties. Notika arī lekcijas par aktīvu dzīvesveidu un ūdens piesārņojumu, kuras vadīja Vides izglītības fonda censoņi Sergejs Steļmahs un Matīss Reinfelds. Dalībnieki izmēģināja spēkus daudzās praktiskās nodarbēs, piemēram, aužot lupatu paklājus, gatavojot eko-kosmētiku.

15.augustā jauniešiem notika radoša sesija visas dienas garumā, gatavojoties Rīcības dienām, kas notiks ekoskolās un visā Latvijā novembrī. Rīcības dienu ideju ģenerēšanā iesaistījās Sabīne Moore, vadot komiksu darbnīcu, bet Vides izglītības fonds gādās par iedvesmojošu video uzrunu, plakātu un foto darbnīcu norisi. Noslēgumā dalībnieki tika iesaistīti lomu spēlē "Kā ieviest videi draudzīgu patēriņu?".

Foruma noslēgumā  dalībnieki izzināja slēpņošanas jeb Geocaching noslēpumus, mācījās par upju struktūru atjaunošanu, darbojās Vaives krastos un kopā ar Jaunajiem Vanagiem piedalījās nakts trasē, kā arī kopā ar visiem ekoskolu foruma dalībniekiem piedzīvoja neaizmirstamus brīžus, dodoties ekskursijās dabā.

Kā atzina  mūsu skolas meitenes, piedalīšanās forumā sniedza iespēju gan uzzināt daudz interesanta par dabu un dabai draudzīgu rīcību, gan bija iespējams iegūt jaunus draugus un ierosmi turpmākajam darbam.

Svetlana Grube

Inga Sermule ieguvusi 3.vietu Jauno vides reportieru konkursā

5.jūnijā, ANO vides aizsardzības dienā, tika izziņoti starptautiskā Jauno vides reportieru un uzņēmuma Wrigley atkritumu samazināšanas kampaņas konkursa uzvarētāji. Šajā konkursā  3. vietu ieguva arī Jaunā vides reportiere no Latvijas - 14 gadus jaunā Zvejniekciema vidusskolas skolniece Inga Sermule.

Kopumā konkursam šogad tika iesniegti vairāk nekā 155 darbi, no kuriem 20 ieguva apbalvojumu Jauno vides reportieru un 25 atkritumu samazināšanas kampaņas konkursā. Starptautiskā žūrija jo īpaši uzsvēra šī gada darbu augsto vizuālo un saturisko kvalitāti, augstu novērtējot izpētes elementus un iedziļināšanos tēmās, kas bija vērojams visu vecumu kategorijās.
No Latvijas šogad konkursam tika nosūtīti 7 darbi. Visu valstu uzvarētāju darbi aplūkojami yre-litterless.org mājaslapā, kā arī tie tiks publicēti starptautiskajā mājaslapā: http://www.youngreporters.org.

Inga Sermule saņems balvu no uzņēmuma Wrigley, naudas balva tiek dāvināta arī  Zvejniekciema vidusskolai.

Rudenī Ingai Sermulei būs iespēja doties Jauno vides reportieru misijā uz Portugāli, kur visus ceļa un uzturēšanās izdevumus apmaksās sponsori.

Svetlana Grube

 

Vidzemes reģiona Ekoskolu pasākums Valmierā 

29. maijā Zvejniekciema vidusskolas eko padomes pārstāvji Jana Kohno, Anete Eglīte, Linda Dinbire, Inga Sermule, Daina Ekmane un Dina Eglīte piedalījās Ekoskolu Atbildīgā dzīvesveida kampaņas pasākumā Vidzemes Augstskolā Valmierā.

Pasākuma galvenā ideja – eko skolu tēla popularizēšana. Vidzemes Augstskola ir pirmā Latvijas Eko augstskola.

Vispirms augstskolas konferenču zālē  notika eko skolu darbības elementu prezentācijas un demonstrējumi. Mums bija ekotēmas  saikne ar mācību saturu. Meitenes sagatavoja matemātikas stundas teatralizētu uzvedumu, kurā skolotāja Inga mācīja, kā  aprēķināt, cik benzīna tiek izlietots skolas autobusam.  Veicot aprēķinus un nonākot pie rezultāta, atklājās - ja visi skolēni brauktu uz skolu ar velosipēdiem visu mācību gadu, tad par šo naudu 2 reizes vairākas klases var aizbraukt ekskursijā uz Romu  vai 3 reizes uz Berlīni.

Pēc tam notika lekcijas par atbildīgā dzīvesveida izpausmēm.  Ļoti interesanti bija klausīties Valtera Toropova lekciju par kaitīgām vielām sadzīves ķīmijas produktos un kā no tām iespējams izvairīties. Ieteicams, pirms pirkt sadzīves ķīmiju, ieskatīties mājas lapā http://www.padomapirmsperc.lv/.

Pasākuma trešajā daļā mūsu skola kopā ar Amatas pamatskolu organizēja radošu un izzinošu darbnīcu par tēmu „Klimata pārmaiņas”. Spēlējām mūsu skolas 9. klases veidoto galda spēli par energoefektivitāti.

Pasākuma noslēguma notika „Pikniks planētai”, kurā katra skola piedāvāja no bioloģiski audzētām izejvielām gatavotus, veselīgus ēdienus.

Piedalīšanās pasākumā deva mums iedvesmu turpināt „zaļos” darbus nākamajā mācību gadā.

Svetlana Grube 

Sadraudzības pasākums ar Olaines 2. vidusskolu

10. maijā Zvejniekciema vidusskolas eko padomes pārstāvji  Emīls Kiseļevskis, Inga Sermule, Daina Ekmane, Rebeka Kalniņa, Elīna Marī Maksimova un Annija Dzērve tikās ar  Olaines 2. vidusskolas skolēniem. Olaines 2. vidusskola ir ekoskola  ar 10 gadu pieredzi, oktobrī šīs skolas pārstāvji viesojās Zvejniekciema vidusskolā.

Olaines kā apdzīvotas vietas veidošanās aizsākās 1939. gadā līdz ar kūdras ieguves nozares attīstību.  Šobrīd nozīmīgākā rūpnīca pilsētā ir farmaceitiskā rūpnīca Olainfarm, kas dibināta 1972. gadā, un tajā strādā  vairāk nekā 2000 cilvēku.

Mēs apmeklējām Olaines koledžu, kas pārsteidza ar izcilu tīrību un sakoptību, ko nodrošina paši audzēkņi; bijām akciju sabiedrībā (AS) Olainfarm, kur klausījāmies lekciju  par zāļu ražošanu. AS Olainfarm darbības pamatprincips ir ražot Latvijai un visai pasaulei efektīvus augstākās kvalitātes produktus: gatavās zāļu formas  (tabletes, kapsulas, pulveris paciņās), kā arī ķīmiskās vielas un aktīvās farmaceitiskās vielas. AS Olainfarm ir atvērta jauniem, inovatīviem un strādāt gribošiem darbiniekiem. Te piedāvā labus darba apstākļus, augstu atalgojumu un interesantu darbu mūsdienīgā uzņēmumā.

Mums patika Olaines pilsētas parks ar ielas trenažieriem un estrādi, kur katrā nedēļas nogalē notiek bezmaksas koncerti. Apmeklējām skolas muzeju un atstājām ierakstu godājamu ciemiņu grāmatā. Zvejniekciema vidusskolas skolēni pastāstīja par savu eko skolu, tās darbības galvenajiem virzieniem un ieplānotajiem darbiem. Tikšanās notika sirsnīgā gaisotnē, cienājoties pašceptu ābolkūku un pīrādziņiem.

Olaines 2. vidusskolas un Zvejniekciema vidusskolas sadraudzība turpināsies vasaras eko skolu nometnē Priekuļos 14.-17. augustā.

Svetlana Grube 

Jauno vides reportieru radošo darbu konkurss

Zvejniekciema vidusskolas kā ekoskolas pārstāvji arī šajā mācību gadā turpina iesaistīties dažādās ar vides saudzēšanu saistītās aktivitātēs. Jauno vides reportieru konkursā, kas tiek īstenots ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, piedalījās 8.b klases skolniece Inga Sermule, paužot savu savas domas par videi draudzīgu rīcību. Šogad Jauno vides reportieru un Atkritumu samazināšanas kampaņas konkursā piedalījās 24 komandas, kas fotografēja filmēja un rakstīja par aktuālām vides problēmām savā apkārtnē un meklēja tām risinājumus.

Rakstu kategorijā viena uzvarētājām ir Inga Sermule. Inga pētījusi piekrastes piesārņojošo atkritumu problēmu Saulkrastu un Zvejniekciema pludmalē. Raksts publicēts portālā www.tirailatvijai.lv.

Ingas Sermules darbs izvirzīts tālākai dalībai starptautiskajā konkursā. Vairāk par starptautiskā konkursa norisi un Jauno vides reportieru programmu: http://www.youngreporters.org

Svetlana Grube

9.klases skolēni piedalās Pierīgas skolu vides izziņas spēļu konkursā „Iepazīsti vidi”

Š.g. 11. martā 9.klases skolēni ar spēli „Dzīvā enerģija” piedalījās Pierīgas skolu vides spēļu konkursā „Iepazīsti vidi”.

Vides spēles vizuālo noformējumu un prezentāciju veidoja 9. klases skolēni - Linda Ozola, Alise Nanija Umbraško, Sabīne Alise Leimane un Aivis Klešs skolotājas Māras Alenas vadībā. 8.klases skolēni skolotājas Svetlanas Grubes vadībā projektu nedēļas laikā sagatavoja spēles kartītes ar jautājumiem par enerģiju.

Tēmas, par kurām tika uzdoti jautājumi spēles kartītēs: enerģijas iegūšana, enerģijas taupīšana, enerģijas daudzums pārtikas produktos, videi draudzīga enerģija.

Prezentācijas laikā Sabīne Alise Leimane un Aivis Klešs atraktīvi stāstīja par apelsīnu sulas uzturvērtību salīdzinājumā ar enerģijas dzērienu. Alise Nanija Umbraško klātesošos iepazīstināja ar spēles noteikumiem, bet Linda Ozola praktiski demonstrēja spēles secību.

Mūsu skolēnu izveidotā vides spēle „Dzīvā enerģija” izpelnījās lielu publikas atzinību, jo tajā iesaistījās visvairāk konkursa dalībnieku.

Vides spēle „Dzīvā enerģija” tika izvirzīta uz nākamo kārtu valstī, kas notiks š.g. 25. aprīlī.

Māra Alena, Svetlana Grube

Ekoskolu ziemas forums Daugmalē

No 21. līdz 23. februārim Vides izglītības fonds sadarbībā ar Daugmales pamatskolu un Ķekavas novada pašvaldību īstenoja pirmo Ekoskolu ziemas forumu, kas vienuviet pulcēja 200 dalībniekus, skolotājus un skolēnus, no vairāk nekā 40 dažādām Latvijas izglītības iestādēm. No Zvejniekciema vidusskolas forumā piedalījās Annija Dzērve un Dina Eglīte, skolotāja Svetlana Grube.

Ziemas forumā tika aplūkoti atbildīga un ilgtspējīga patēriņa temati. Foruma pirmajā dienā notika pieredzes sesijas, tematiskās lekcijas un darbnīcas par dažādām tēmām, kas saistītas ar atbildīgu dzīvesveidu un Ekoskolu programmas gada tēmām. Par veselīgu dzīvesveidu un ilgtspējīgu pārtiku stāstīja biedrības „Homo ecos” pārstāve Agita Pusvilka, enerģijas un klimata jautājumus aplūkoja „Energodata” vadītājs Jānis Šipkovs, ar mežu saistītos jautājumus izzināt palīdzēja Viesturs Ķerus no Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB), savukārt „Greenwalk” pārstāve Dace Kalniņa pievērsa dalībnieku uzmanību sadzīves ķīmijas ietekmei uz vidi un ūdeni. Pētīt pilsētvides iekārtošanu un plānošanu videi draudzīgā un funkcionālā veidā skolēnus un skolotājus aicināja Kristīne Zamurajeva no organizācijas “Mana Rīga”, savukārt pārtikas un patēriņa tendences un godīgās tirdzniecības kustību „Fairtrade” skaidroja Jānis Brizga no organizācijas „Zaļā Brīvība”. Neaizmirstams būs iedvesmojošo stāstu vakars, kuru vadīja vides žurnāliste Anitra Tooma. Dienas sesiju noslēgumā dalībniekiem bija iespēja pārbaudīt gūtās zināšanas Ekoskolu zināšanu olimpiādē un piedalīties Ekoskolu Olimpiskajās spēlēs – atraktīvās sportiskās un izglītojošās aktivitātēs, bet vakarā dalībnieki iesaistījās „zaļā humora” šovā kopā ar improvizācijas teātri Improzoo.lv.

Skolēni un skolotāji ar foruma norisi bija apmierināti. Annija šo pasākumu novērtēja ar 10 ballēm.

Svetlana Grube

Skolēni eksperimentē

Konkursā piedalījās:

Andris Ivanovs un Jānis Antonovs ar darbu "Vai šokolāde ir veselīgs našķis?". Darbā par šokolāde izpētīti un salīdzīnāti 5 veidi šokolādes.

Annija Dzērve ar darbu "Pelnrušķītes noslēpumi". Darbā par pelniem izpētīts un salīdziņats lapkoku un skujkoku pelnu sastāvs,pierādīts, ka ar pelnu ūdeni var mazgāt veļu.

Uz valsts kārtu tika izvirzīti Artūrs Taube, Estere Appena, Elīna Marī Maksimova un Kalvis Rudzītis ar darbu "Gribulītis mūsu krāsās".

 

Mīli dabu, saudzē vidi, rīkojies gudri!

Lai veicinātu Saulkrastu novada sabiedrības izpratni par videi draudzīgu rīcību, kas ietver arī atkritumu apsaimniekošanu, 12.klases skolnieces turpina zinātniski pētniecisko darbu un ir izveidojušas informējošu video reklāmu „Tev vienmēr ir izvēle!” par videi draudzīgu atkritumu apsaimniekošanu Saulkrastu novadā.

Zvejniekciema vidusskolai 2013.gadā tika piešķirta Zaļā karoga balva pēc vairāku gada rūpīga un sistemātiska darba vides izpētē un saudzēšanā, kas liecina par videi draudzīgu rīcību ikdienā. Viena no šīm rīcībām ir atkritumu šķirošana skolā, bet 6. klases skolēni reklāmu ietekmē vēl papildus piedalās SIA "L&T" rīkotajā  konkursā "Šķiro un uzvari".

Atkritumi ir jāšķiro, lai samazinātu to apjomus un taupītu dabas resursus, lai nepiesārņotu apkārtējo vidi un tādējādi neradītu draudus cilvēku veselībai.

Mēs taču visi vēlamies dzīvot videi draudzīgā pilsētā, vai ne?

Noskaties reklāmu un sāc vai turpini šķirot atkritumus: 

Aptaujas anketa par atkritumu šķirošanu.

Zvejniekciema vidusskolai - Zaļā karoga balva  

Zinātnieku nakts

Ekoskolu programmas atpazīstamākais elements ir starptautiskā Zaļā karoga balva, ko saņem tikai tās skolas, kas ilgstošā laika priodā spēj demonstrēt izcilas aktivitātes vides jomā. Savukārt Latvijas ekoskolas nosaukums un diploms ir nacionāla līmeņa balva skolām.  Kā minēja ekoskolu koordinators Latvijā Daniels Trukšāns: „Ekoskolu skaits strauji pieaug, līdz ar skolu skaitu programmā pieaug arī videi draudzīgo rīcību skaits ikdienā, kas ir būtiski.”

Pēc vairāku gada rūpīga un sistemātiska darba vides izpētē un saudzēšanā arī Zvejniekciema vidusskolai tika piešķirta Zaļā karoga balva.

Šī gada 2. oktobrī mūsu skolas Ekopadomes pārstāvji ieradās  Latviešu biedrības namā, lai piedalītos   eko skolu apbalvošanas pasākumā. Eko skolu kustībā Zvejniekciema vidusskolas skolēni darbojas trešo gadu, bet šogad pirmo reizi esam tikuši pie galvenās balvas - Zaļā karoga. Šī balva tiek piešķirta uz vienu gadu. Tas nozīmē, ka arī šogad visiem skolēniem un skolas darbiniekiem, kā arī vecākiem nopietni jāturpina darboties, saudzējot apkārtējo vidi, lai Zaļais karogs arī nākamgad paliktu Zvejniekciema vidusskolai. 

Pēc svinīgā apbalvošanas ceremonijas pasākums turpinājās  Zemkopības ministrijas kafejnīcā,  kur  kopā ar pavāriem – izciliem sava aroda meistariem- Hose Havjeru, Kārli Celmu un Rihardu Frīdenbergu Kalniņu piedalījāmies akcijā „Veseli ēduši”. No piemājas dārzā audzētiem dārzeņiem gatavojām salātus un citus veselīgus ēdienus. Tie izdevās  skaisti un garšīgi, protams, arī veselīgi.

Vēlos pateikt lielu paldies visam skolas kolektīvam par sapratni un atsaucību, bet īpašs paldies  skolas direktoram Andrim Dulpiņam, Valdai Tinkusai, Veltai Velmerei, Valdai Krasovskai, Anitai Uzkalnai, Jolantai Liniņai, Gunai Lāčauniecei un Mārai Alenai par radošu darbu komandā.

Svetlana Grube

Lai saistošā veidā sabiedrībai skaidrotu zinātnes sasniegumus, Latvijā 27.septembrī jau septīto reizi norisinājās Zinātnieku nakts. Šogad Zinātnieku nakts tēma bija „Ūdens noslēpumi”, kas deva ieskatu ūdens izmantošanas dažādos veidos.
Arī Zvejniekciema vidusskolas 16 zinātkāri skolēni no 8.-9. klases kopā ar skolotāju S. Grubi un A. Jermacāni piedalījās Zinātnieku nakts pasākumos. Zinātnieku nakts pasākumu apmeklējumu vaŗetu uzskatīt par Olimpiskās dienas turpinājumu, jo pa Rīgas ielām pārvietojāmies ātri, lai paspētu visu apskatīt, un lai nesamirktu, jo lija lietus (tas gan labi sasaucās ar šī gada tēmu!).
Apmeklējām LU Bioloģijas fakultāti. Uzzinājām, kur dzīvo bruņērces, kāpēc tās sauc par bioindikatoriem, sapratām, kas ir „slapjš” ūdens un „sauss” ūdens.
Medicīnas vēstures muzejā iemācījāmies aprēķināt ūdens saturu savā ķermenī un secinājām, ka tā ir daudz. Redzējām divgalvainā suņa izbāzeni. Šis suņuks, kas nodzīvoja vien 4 dienas, palīdzēja ārstiem saprast, kā iemācīties veikt orgānu transplantāciju.
Skolēniem Zinātnieku nakts pasākumi, jo bija iespējams paplašināt savas ziņāsānas par ūdeni.

Svetlana Grube

Kā meitenes E-vielu haizivi medīja...

    Elza, Undīne un Lāsma, Daina un Rebeka pētīja pārtikas produktu iepakojumus skolas kafejnīcā, veikalā „Mego” un veikalā, kas atrodas kultūras namā „Zvejniekciems”. Kopā tika izpētīti apmēram 100 dažādi pārtikas produkti - saldumi, piena un gaļas produkti. Uz daudziem no izpētītajiem pārtikas produktu iepakojumiem E-vielu nosaukumi bija atšifrēti, piemēram, nātrija benzoāts, saharīns u.c.

    Izmantojot grāmatiņu „Bils Stetems. Zini, ko tu pērc!”, tika atšifrēti E-vielu nosaukumi un noteikta to iespējamā iedarbība uz cilvēka veselību.

   Secinājām, ka 17 pārtikas piedevām, kas norādītas uz iepakojuma, piemīt cilvēka veselībai kaitīga iedarbība.  Mēs iesakām uz veikalu ņemt līdzi kaitīgo E-vielu sarakstu un arī lupu, lai varētu izlasīt informāciju uz iepakojuma.

Vienam produktam, konfektēm „Čupačups”, mēs piešķiram titulu  „Godīga prece”, jo produkta ražotājs norādīja ne tikai E-vielas, bet arī to iespējamo kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Vairāk informācijas šeit.

Undīne Strupiša

Vasaras eko ziņas

      Zvejniekciema vidusskolas eko padomes aktīvisti vasarā piedalījās vairākos pasākumos, kas saistīti ar apkārtējās vides aizsardzību.  Viens no tiem – akcija “Jūras šļakstiņš”, kas pievērsa sabiedrības uzmanību ekoloģiskajām problēmām, saistītām ar Baltijas jūru.

Baltijas jūra - mūsu kopīgā bagātība.  Mēs, piekrastes iedzīvotāji,  esam ar to saistīti. Tādēļ Saulkrastu novada svētku dienā, 13. jūlijā,  4.klases audzinātāja skolotāja Valda Krasovska ar savu audzināmo klasi piedalījās Vides izglītības fonda rīkotajā akcijā „Jūras šļakstiņš”. Akcijas mērķis bija pievērst uzmanību Baltijas jūras aizsardzības problēmām, jo mēs esam pieraduši pie visa, ko varam no jūras ņemt, ka sākam uzskatīt to par pašsaprotamu. Tik ļoti, ka pat neaizdomājamies par to, ka mūsu attieksme un rīcība ne vienmēr ir jūrai draudzīga, tādēļ „Jūras šļakstiņa” dalībnieki varēja piedalīties  „Zaļajās nodarbībās” un veikt jūru piesārņojošo atkritumu monitoringu. Šīs aktivitātes ļāva skolēniem padomāt par ar Baltijas jūras aizsardzību saistītajām problēmām un to risinājumiem.

      Turpinot šo tēmu, jāmin, ka Zvejniekciema vidusskolas skolēni  projekta „Marlin” ietvaros otro gadu piedalās zaļajā ekspedīcijā gar Latvijas jūras piekrasti. 2 dienu laikā (7.-8. augustā) Dina Eglīte, Daina Ekmane, Armands Grūbe un skolotāja Svetlana Grube kājām mēroja 40 kilometru garo ceļu no Sarkanajām klintīm līdz Ainažiem.  Dažiem tas šķitīs varoņdarbs. Dažiem tikai pārgājiens. Mēs domājam, ka tas ir labākais veids, kā iemīlēt un novērtēt mūsu jūru un piekrasti. Jo nevar iemīlēt un patiesi rūpēties par to, ko nepazīst.

Jāatgādina, ka projekts „Marlin” veidots ar mērķi- rast risinājumus jūras piesārņojošo atkritumu problēmām. Pēc 2013. gadā atkritumu monitoringos iegūtajiem datiem, Zvejniekciema piekrastē uz 100 metriem ir atrastas vairāk nekā 200 atkritumu vienības, tādēļ nākas secināt, ka diemžēl piekraste šogad stipri piesārņota. Jāpadomā, kā šo situāciju uzlabot nākamajā gadā.

       Lai smeltos idejas, gūtu zināšanas  un iedvesmu turpmākajām darbam, 17. augustā Zvejniekciema vidusskolas skolēni  Annija Dzērve, Dina Eglīte, Daina Ekmane, Rebeka Kalniņa un skolotāja Svetlana Grube  piedalījās Vides izglītības fonda rīkotajā Eko skolu vasaras forumā.  

Eko skolu foruma temats bija ilgtspējīgs patēriņš un dzīvesveids. Lekcijas un radošās darbnīcas skolotājiem un skolēniem vadīja profesionāli vides izglītības pārstāvji. Foruma laikā notika gatavošanās Eko skolu rīcības dienai. Jauniešiem bija iespēja radīt jaunas lietas no nevajadzīgiem materiāliem.

       Eko skolu forums sniedza iespēju iepazīt vienam otru, apmainīties pieredzē, gūt jaunas zināšanas un galvenais rast papildus motivāciju, iedvesmu arī turpmāk dzīvot videi draudzīgi gan savā ekoskolā, gan ikdienā.
      Liela nozīme forumā tika piešķirta arī labai atpūtai un aktivitātēm dabā - neizpalika sporta trases, rīta rosme, aktivitātes pie jūras un noslēgumā – muzikāls pasākums.

Eko skolu forums Valmierā

No 22. līdz 24. februārim Valmieras sākumskolā pulcējās vairāk nekā 200 dalībnieku no Ekoskolām visā Latvijā. Vides izglītības fonda organizētais Ziemas forums jau ir kļuvis par tradīciju, taču šogad pasākuma programma tika paplašināta ar vairākām aktivitātēm, kas veltītas starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubilejai.

Foruma trīs dienu programmā bija paredzētas izglītojošas un interaktīvas vides nodarbības, pieredzes apmaiņas sesijas, atraktīvi komandu uzdevumi un saliedēšanās aktivitātes, kam ir būtiska loma skolu sadarbības veicināšanā. “Īpaši šajā gadā, kad svinam starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubileju, vēlamies kopīgajos pasākumos runāt ne tikai par tādām globāli aktuālām tēmām kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, bet arī par komunikācijas un atbalsta resursiem – par vērtību, kas skolas ir cita citai, norāda Ekoskolu programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. Semināru nodarbības vadīja pārstāvji no Latvijas Universitātes, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Entomologu biedrības, Vides risinājumu institūta, biedrības “Zaļā brīvība”, SIA “ZAAO”/ Dabas un tehnoloģiju parka “URDA”, Energoefektivitātes centra Elektrum, Latvijas Debašu asociācijas “Quo Tu domā”, beziepakojuma preču veikala “Burka” un citi.

Pasākumi noritēja pēc iespējas videi draudzīgākā veidā – netika izmantoti vienreizlietojamie trauki un tika uzmanīts, lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī lai enerģijas resursi tiktu izmantoti efektīvi. Ēdienkartē tika samazināts dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem sadzīviskām vajadzībām bija parūpējušies pasākuma atbalstītāji: SIA “NMS RIGA” nodrošināja  higiēnas papīru “LUCART”, kas ir iegūts no pārstrādātām tetrapaku celulozes šķiedrām, un SIA “Purenn”  - videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju.

No mūsu skolas forumā piedalījās Artūrs Taube, Artūrs Kiseļevskis, Ralfs Bite un Nikita Lavigins. Ralfa viedoklis par forumu: „ Man ekoforumā viss patika, tur es iepazinos ar jauniem draugiem! Man patika kopā ar viņiem sportot, doties pārgājienā un atpūsties. Es labprāt vasarā atkal vēlētos aizbraukt uz eko forumu! Bet šoreiz būšu labāk sagatavojies.” Artūrs Taube apgalvo: „Es apjēdzu mūsdienu dabas situāciju kopumā. Un es vēlētos skolas biedrus iepazīstināt ar vides pārmaiņām un problēmām, kas ar tām saistītas.”

Svetlana Grube

Zvejniekciema vidusskola
 

​​​

© 2013 Zvejniekciema vidusskola. 

Telefons: 67954037

Fax : 67954037
e-pasts: zvskola@gmail.com

Adrese: Atpūtas iela 1, Zvejniekciems, Saulkrastu novads, LV-2161

 

Skolas jaunumi arī tviterī:

 

 

  • Twitter Metallic